[CPD Classification 2.5.14]
\n[PTS Vol Bu - ] [\z Bv /] [\f I /]
\n[BJT Vol Bu - ] [\z Bv /] [\w I /]
\n[BJT Page 138] [\x 138/]
\n[PTS Page 039] [\q  39/] 
\n 
Suttantapiṭake khuddakanikāye
\nBuddhavaṃsapāḷi

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
\n12. Sujāta buddhavaṃso

1. Tatthe’va maṇḍakappamhi sujāto nāma nāyako
\nSīhahanu’sabhakkhandho appameyyā durāsado.

2. Cando’ca vimalo suddho sataraṃsī’ca patāpavā1
\nEvaṃ sobhati sambuddho jalanto siriyā sadā2.

3. Pāpuṇitvāna sambuddho kevalaṃ bodhimuttamaṃ
\nSumaṅgalamhi nagare dhammakkaṃ pavattayī.

4. Desente pavaraṃ dhammaṃ sujāte lokanāyake
\nAsītikoṭi abhisamiṃsu paṭhame dhammadesane.
\n5. Yadā sujāto amitayaso deve vassaṃ upāgamī
\nSattatiṃsasahassānaṃ dutiyābhisamayo ahū.

6. Yadā sujāto asamasamo upagañchi 3 pitusantikaṃ
\nSaṭṭhisatasahassānaṃ tatiyābhisamayo ahū.

7. Sannipātā tayo āsuṃ sujātassa mahesino
\nKhīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittānatādinaṃ.

8. Abhiññābalattānaṃ appattānaṃ4 bhavābhave
\nSaṭṭhisatasahassāni 5 paṭhamaṃ sannipatiṃsu te.

9. Punāparaṃ sannipāte tidīvorohane jine
\nPaññāsasatasahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.

10. Upasaṅkamanto naravasabhaṃ6 tassa yo aggasāvako
\nCatūhi sata sahassehi sambuddhaṃ upasaṅkami.

1. Tāpavā- sīmu. 2. Pahā-sīmu. 3. Upagacchi-sīmu, manupa.
\n4. Appamattānaṃ-sīmu.
\nAppavattā, -pu.
\n5. Saṭṭhisata sahassānaṃ-sīmu. 6. Narāsabhaṃ-machasaṃ, naramusabhaṃ-syā.
\n 

[BJT Page 140] [\x 140/]

11. Ahaṃ tena samayena catudīpamhi issaro
\nAntalikkhacaro āsiṃ cakkavatti mahabbalo

12. Loke acchariyaṃ disvā abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ
\nUpagantvāna candiṃ so sujātaṃ lokanāyakaṃ.

13. Catudīpe mahārajjaṃ ratane satta uttame
\nBuddhe niyyādayitvāna pabbajiṃ tassa santike.

14. Arāmikā jānapadā1 uṭṭhānaṃ paṭipiṇḍiya 2 upanenti bhikkhusaṅghassa paccayaṃ sayanāsanaṃ.

15. So’pi maṃ buddho3 vyākāsi dasasahassimhi issaro ti sakappasahassamhi ayaṃ buddho bhavissati.

16. Ahū kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato
\nPadhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.

17. Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato.
\nTattha pāyāsamaggayha nerañjamupehiti.

18. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino.
\nPaṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.

19. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro
\nAssattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.

20. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati
\nPitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.

21. Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā
\nĀnando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.

22. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā
\nBodhi tassa bhagavato assattho’ti pavuccati.

23. Citto ca hatthālavako aggā hessantu’paṭṭhakā
\nUttarā nandamātā ca aggā hessantu paṭṭhikā
\nĀyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.

1. Janapade-sīmu, syā. 2. Paṭipiṇḍiyaṃ-[PTS. 3.] Tadā -mavi.
\n 

[BJT Page 142] [\x 142/]

24. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino
\nĀmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.

25. Ukkuṭṭhi saddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca
\nKatañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.
\n26. Yadi’massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
\nAnāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.

27. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya
\nHeṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.

28. Eva’meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi’maṃ jinaṃ
\nAnāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.
\n[PTS Page 040] [\q  40/]
\n29. Tassā’pi vacanaṃ sutvā bhīyyo bhāsaṃ janesa’haṃ
\nAdhiṭṭhāhiṃ vataṃ uggaṃ dasapāramīpūriyā.

30. Suttantaṃ vinayañcā’pi navaṅgaṃ satthusāsanaṃ
\nSabbaṃ pariyāpuṇitvāna sobhayiṃ jinasāsanaṃ.

31. Tattha’ppamatto viharanto brahmaṃ bhāvetva bhāvanaṃ
\nAbhiññāpāramiṃ gantvā brahmalokamagacchahaṃ.

32. Sumaṅgalaṃ nāma nagaraṃ uggato nāma khattiyo
\nMātā pabhāvatī nāma sujātassa mahesino.

33. Navavassasahassāni agāramajjhaso vasī
\nSirī upasirī nandā tayo pāsādamuttamā.

34. Tevisatisahassāni nāriyo samalaṅkatā
\nSirinandā nāma nārī upaseno nāma atrajo.

35. Nimitte caturo disvā assayānena nikkhami
\nAnūnanavamāsāni padhānaṃ padahī jino.

* Bhīyyobhāvetva mānasaṃ
\n9 Buddhavaṃso 26 gā.
\n 

[BJT Page 144] [\x 144/]

36. Brahmunā yācito nanto sujāto loka nāyako
\nVatti cakkaṃ mahāvīro sumaṅgalū’yyānamuttame.

37. Sudassano ca devo1 ca ahesuṃ aggasāvakā
\nNārado nāmupaṭṭhāko sujātassa mahesino.
\n38. Nāgā ca nāgasamālā ca ahesuṃ aggasāvikā
\nBodhi tassa bhagavato mahāvelū’ti vuccati.

39. So ca rukkho jātaruciro2 acchiddo hoti pattako3
\nUjuvaṃso brahā hoti dassanīyo manoramo.

40. Ekakkhandho pavaṭṭhitvā4 tato sākhā pabhijjatha 5
\nYathā subaddho morahattho evaṃ sobhati so dumo.

41. Na tassa kaṇṭakā6 honti nā’pi chiddaṃ mahā ahu
\nVitthiṇṇasākho aviralo sandacchāyo manoramo.

42. Sudatto ceva citto ca ahesuṃ aggu’paṭṭhakā
\nSubhaddā ceva padumā ca ahesuṃ aggu’paṭṭhikā.

43. Paññāsa ratano āsi uccattanena 7 so jino sabbākāravarūpeto sabbaguṇamupāgato.

44. Tassappabhā asamasamā niddhāvati samantato
\nAppamāṇo atuliyo ca opantehi anūpamo.

45. Navutivassasahassāni āyu vijjati tāvade
\nTāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.

46. Yathāpi sāgare ūmī gagane tārakā yathā
\nEvaṃ tadā pāvacanaṃ arahantehi cittitaṃ8.
\n[PTS Page 041] [\q  41/]
\n47. So ca buddho asamasamo guṇāni ca tāni atuliyāni
\nSabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā.

48. Sujāto jinavaro buddho sīlārāmamhi nibbuto
\nTatthe’va tassa cetiyo tīṇi gāvuta muggato’ti.

Sujāta buddhavaṃso dvādasamo.

1. Sudevo-sīmu.
\n2. Ghanaruciro-sīmu. Ghanakkhandho-syā, machasaṃ.
\n3. Chaddaṃ hoti parittakaṃ-pu.Acchaddo hoti pattiko-machasaṃ.
\n4. Pavaḍḍhetvā-sīmu, -
\n[PTS] 5. Pahijjati-mavi. Abhijjati-sīmu.
\n6. Kaṇḍakā-sīmu.
\n7. Uccatarena-sīmu.
\n8. Vicittikaṃ-[PTS.]
\n