[CPD Classification 2.5.7]
\n[PTS Vol Pv - ] [\z Pv /] [\f I /]
\n[BJT Vol Pv - ] [\z Pv /] [\w I /]
\n[BJT Page 22] [\x  22/]
\n[PTS Page 012] [\q  12/]
Suttantapiṭake
\nPetavatthupāḷi

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa.
\n2. Umbarī vaggo

2. 1

95. Naggā dubbaṇṇarūpāsi kisā dhamanisanthatā,
\nUpphāsulike kisike kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’?Ti.

96. Ahaṃ bhadante petīmhi duggatā yamalokikā,
\nPāpakammaṃ karitvāna petalokamito gatā’ti.

97. Kinnu bhadante petīmhi duggatā yamalokikā,
\nKissa kammavipākena petalokamito gatā?’Ti.

98. Anukampakā mayhaṃ nāhesuṃ bhante
\nPitā ca mātā athavāpi ñātakā, ye maṃ niyojeyyuṃ dadāhi dānaṃ
\nPasannacittā samaṇabrāhmaṇānaṃ.

99. Ito ahaṃ vassa satāni pañca
\nYaṃ evarūpā vicarāmi naggā,
\nKhudāya taṇhāya ca khajjamānā
\nPāpassa kammassa phalaṃ mamedaṃ.

100. Vandāmi taṃ ayya pasannacittā
\nAnukampa maṃ dhīra1 mahānubhāva,
\nDatvā ca me ādissa yaṃ hi kiñci
\nMocehi maṃ duggatiyā bhadanteti.

101. Sādhūti so paṭisasutvā sāriputtonukampako,
\nBhikkhunaṃ ālopaṃ datvā pāṇimattañca celakaṃ:
\nThālakassa ca pānīyaṃ tassā dakkhiṇamādisi.

102. Samanantarānuddiṭṭhe vipāko udapajjatha, 2
\nBhojanacchādanapānīyaṃ dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.

103. Tato suddhā sucivasanā kāsikuttamadhāriṇi,
\nVicittavatthābharaṇā sāriputtamupasaṅkamī’ti.

104. Abhikkantena vaṇṇena yā tvaṃ tiṭṭhasi devate,
\nObhāsentī disā sabbā osadhī viya tārakā.

1. Vīra - machasaṃ.
\n2. Uppajjatha - sīmu [ii]

[BJT Page 24] [\x  24/]

[PTS Page 013] [\q  13/]

105. Kena te tādiso vaṇṇo kena te idhamijjhati,
\nUppajjanti ca te bhogā ye keci manaso piyā?.

106. Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve
\nManussabhātā kimakāsi puññaṃ,
\nKenāsi evaṃ jalitānubhāvā
\nVaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’?Ti

107. Uppaṇḍuki kisaṃ chātaṃ naggaṃ āpatitacchaviṃ1
\nMuni kāruṇiko loke taṃ mamaddakkhi dukkhitaṃ.

108. Bhikkhūnaṃ ālopaṃ datvā pāṇimattañca colakaṃ,
\nThālakassa ca pānīyaṃ mama dakkhiṇamādisi.

109. Āpopassa phalaṃ passa bhattaṃ vassasataṃ dasa,
\nBhuñjāmi kāmakāminī anekarasabyañjanaṃ

110. Pāṇimattassa colassa vipākaṃ passa yādisaṃ,
\nYāvatā nandarājassa vijitasmiṃ paṭicchadā.

111. Tato bahutarā bhante vatthānacchādanāni me,
\nKoseyyakambalīyāni khomakappāsikāni ca,

112. Vipalā ca mahagghā ca tepākāseva lambare,
\nSāhaṃ taṃ paridahāmi yaṃ yaṃ hi manaso piyaṃ,

113. Thālakassa ca pānīyaṃ vipākaṃ passa yādisaṃ,
\nGambhirā caturassā ca pokkharañño sunimmitā.

114. Sātodakā2 suppatitthā natā appaṭigandhiyā,
\nPadumuppalasañchannā vārikiñjakkhapūritā.

115. Sāhaṃ ramāmi kīḷāmi modāmi akutobhayā,
\nMuniṃ kāruṇikaṃ loke bhante vanditumāgatā’ti.

Saṃsāramocakapetavatthu paṭhamaṃ.

1. Samapatitacchavī - machasaṃ.
\n2. Setodakā - sīmu.

[BJT Page 26] [\x  26/]

2. 2

116. Naggā dubbaṇṇarūpisi kisā dhamanisanthatā,
\nUpphāsulike kisike kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’ti.

117. Ahaṃ te sakiyā mātā pubbe aññāsu jātisu,
\nUppannā pettivisayaṃ khuppipāsasampapitā.

[PTS Page 014] [\q  14/]

118. Chaḍḍitaṃ khipitaṃ khelaṃ siṅghāṇikaṃ silesumaṃ,
\nVasañca ḍayhamānānaṃ vijātānañca lohitaṃ.

119. Vaṇitānañca yaṃ ghānasīsacchinnāna lohitaṃ
\nKhudāparetā bhuñjāmi itthipurisanissitaṃ.

120. Pubbalohitabhakkhāyasmi1 pasūnaṃ mānusāna ca,
\nAlenā anagārā ca nīlamañca parāyanā.

121. Dehi puttaka me dānaṃ datvāna uddisāhi2 me,
\nAppeva nāma muñceyyaṃ pubbalohitabhojanā.

122. Mātuyā vacanaṃ sutvā upatissonukampako,
\nĀmantayī moggallānaṃ anuruddhañca kappinaṃ.

123. Catasso kuṭiyo katvā saṅghe cātuddise adā,
\nKuṭiyo annapānañca mātu dakkhiṇamādisi.
\n124. Samanantarānuddiṭṭhe vipāko udapajjatha,
\nBhojanaṃ pānīyaṃ vatthaṃ dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.

125. Tato suddhā sucivasanā kāsikuttamadhāriṇī,
\nVicittavatthābharaṇā kolitaṃ upasaṅkami.

126. Abhikkantena vaṇṇena yā tvaṃ tiṭṭhasi devate,
\nObhāsenti disā sabbā osadhī viya tārakā.

127. Kena te tādiso vaṇṇo kena te idhamijjhati,
\nUppajjanti ca te bhogā ye keci manaso piyā.
\n1. Pubbalohitaṃ bhakkhāmi - machasaṃ.
\n2. Anavādisāhi - machasaṃ.

[BJT Page 28] [\x  28/]

128. Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve
\nManussabhūtā kimakāsi puññaṃ:
\nKenāsi evaṃ jalitānubhāvā
\nVaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsati.

129. Sāriputtassahaṃ mātā pubbe aññāsu jātiyā,
\nUppannā pettivisayaṃ khuppipāsasamappitā.

130. Chaḍḍitaṃ khipitaṃ khelaṃ siṅghāṇikaṃ silesumaṃ,
\nVasañca ḍayhamānānaṃ vijātānañca lohitaṃ.

131. Vaṇitānañca yaṃ ghānasīsacchinnāna lohitaṃ,
\nKhudāparetā bhuñjāmi itthipurisanissitaṃ.

132. Pubbalohitabhakkhāsmi pasūnaṃ mānusāna ca,
\nAlenā anagārā ca nīlamañca parāyanā.

133. Sāriputtassa dānena modāmi akutobhayā,
\nMuniṃ kāruṇikaṃ loke bhante vanditumāgatā’ti.

Sāriputtattherassa mātupetavatthu dutiyaṃ.

2. 3

134. Naggā dubbaṇṇarūpāsi kisā dhamani santhatā,
\nUpphāsulike kisike kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasi?.

135. Ahaṃ mattā tuvaṃ tissā sapatti te pure ahuṃ,
\nPāpakammaṃ karitvāna petalokamito gatāti.

136. Kinnu kāyena vācāya manasā dukkaṭaṃ kataṃ,
\nKissa kammavipākena petalokamito gatā?.

137. Caṇḍī ca pharusā cāsiṃ issukī maccharī saṭhā, 1
\nTāhaṃ duruttaṃ vatvāna petalokamito gatā.

1. Saṭhī - sīmu [ii]

[BJT Page 030] [\x  30/]
\n[PTS Page 015] [\q  15/]

138. Sabbaṃ1 ahampi jānāmi yathā tvaṃ caṇḍikā ahu,
\nAññañca kho taṃ pucchāmi kenāsi paṃsukuṇṭhitā2.

139. Sīsaṃ nahātā tvaṃ āsi sucīvatthā alaṅkatā,
\nAhañca kho taṃ adhimattaṃ samalaṅkatatarā tayā.

140. Tassā me pekkhamānāya sāmikena samantayi,
\nTato me issā vipulā kodho me samajāyatha.

141. Tato paṃsuṃ gahetvāna paṃsunā taṃ hi okiriṃ,
\nTassa kammavipākena tenamhi paṃsukuṇṭhitā.

142. Sabbaṃ ahampi jānāmi paṃsunā maṃ tvamokiri,
\nAññañca kho taṃ pucchāmi kena khajjasi kacchuyā.

143. Bhesajjahāri ubhayo vanantaṃ agamimbhase,
\nTvañca bhesajjamāhari ahañca kapikacchuno.

144. Tassā tyājānamānāya seyyaṃ tyāhaṃ samokiriṃ,
\nTassa kammavipākena tena khajjāmi kacchuyā.

145. Sabbaṃ ahampi jānāmi seyyaṃ me tvaṃ samokiri,
\nAññañca kho taṃ pucchāmi kenāsi naggiyā tuvaṃ.

146. Sahāyāna samayo āsi ñātinaṃ samitī ahu,
\nTvañca āmantitā āsi sasāminī no ca kho ahaṃ.

147. Tassā tyājānamānāya dussantyāhaṃ apānudiṃ,
\nTassa kammavipākena tenamhi naggiyā ahaṃ.

1. Saccaṃ - machasaṃ.
\n2. Kuṭṭhitā - sīmu [i]

[BJT Page 032] [\x  32/]

148. Sabbaṃ1 ahampi jānāmi dussaṃ me tvaṃ apānudi,
\nAññañca kho taṃ pucchāmi kenāsi gūthagandhinī.

149. Tava gandhañca mālañca paccagghañca vilepanaṃ.
\nGūthakūpe atāresiṃ taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā:
\nTassa kammavipākena tenamhi gūthagandhini.

150. Sabbaṃ ahampi jānāmi naṃ pāpaṃ pakataṃ tayā,
\nAññañca kho taṃ pucchāmi kenāsi duggatā tuvaṃ.

151. Ubhinnaṃ samakaṃ āsi yaṃ gebhe vijjate dhanaṃ,
\nSantesu deyyadhammesu dipaṃ nākāsimattano,
\nTassa kammavipākena tenamhi duggatā ahaṃ.

[PTS Page 016] [\q  16/]
\n152. Tadeva maṃ tvaṃ avaca pāpakammaṃ nisevasi
\nNa hi pāpehi kammehi sulabhā hoti suggati.

153. Vāmato tvaṃ maṃ paccesi athopi maṃ usuyyasi
\nPassa pāpānaṃ kammānaṃ vipāko hoti yādiso.

154. Te gharadāsiyo āsuṃ tānevāharaṇāni me,
\nTe caññe parivārentī na bhogā honti sassatā.

155. Idāni bhūtassa pitā āpaṇā gehamehīti,
\nAppeva te dade kiñci mā su tāva ito agā.

156. Naggā dubbaṇṇarūpāmhi kisā dhamanisanthatā,
\nKopīnametaṃ itthinaṃ mā maṃ bhūtapitāddasa,

157. Handa kiṃ tāhaṃ dammi kiṃ vā ca te karomyahaṃ,
\nYena tvaṃ sukhitā assa sabbakāmasamiddhinī.

1. Saccaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 34] [\x  34/]

158. Cattāro bhikkhu saṅghato cattāro puna puggalā.
\nAṭṭha bhikkhū bhojayitvā mama dakkhiṇamādisa,
\nTadāhaṃ sukhitā hessaṃ sabbakāmasmiddhinī.

159. Sādhūti sā paṭissutvā bhojayitvāṭṭha bhikkhavo,
\nVatthehacchādayitvāna tassā dakkhiṇamādisi.

160. Samanantarānuddiṭṭhe vipāko udapajjatha,
\nBhojanacchādanapānīyaṃ dakkhiṇāyā idaṃ phalaṃ
\n161. Tato suddhā sucivasanā kāsikuttamadhāriṇī,
\nVicittavatthābharaṇā sapattiṃ upasaṅkami.

162. Abhikkantena vaṇṇena yā tvaṃ tiṭṭhasi devate,
\nObhāsenti disā sabbā osadhī viya tārakā.

163. Kena te tādiso vaṇṇo kena te idhamijjhati
\nUppajjanti ca te bhogā ye keci manaso piyā.

164. Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve
\nManussabhūtā kimakāsi puññaṃ,
\nKenāsi evaṃ jalitānubhāvā
\nVaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī?Ti.

165. Ahaṃ mattā tuvaṃ tissā sapatti te pure ahuṃ,
\nPāpakammaṃ karitvāna petalokamito gatā.

166. Tava dānena dinnena modāmi akuto bhayā,
\nCiraṃ jīvāhi bhagini saha sabbehi ñātibhi.

167. Asokaṃ virajaṃ ṭhānaṃ āvāsaṃ vasavattinaṃ,
\nIdha dhammaṃ caritvāna dānaṃ datvāna sobhane.
\nVineyya maccheramalaṃ samūlaṃ,
\nAninditā saggamupehi ṭhānanti.

Mattāpetavatthu tatiyaṃ.

[BJT Page 36] [\x  36/]

2. 4

[PTS Page 017] [\q  17/]
\n168 Kāḷī dubbaṇṇarūpāsi pharusā bhīrudassanā,
\nPiṅgalāsi kaḷārāsi na taṃ maññāmi mānusinti.

169. Ahaṃ nandā nandasena1 bhariyā te pure ahuṃ,
\nPāpakammaṃ karitvāna petalokamito gatāti.

170. Kinnu kāyena vācāya manasā dukkaṭaṃ kataṃ,
\nKissa kammavipākena petalokamito gatā.

171. Caṇḍī pharusavācā ca tayi cāsiṃ agāravā, 2
\nTāhaṃ duruttaṃ vatvāna petalokamito gatā.

172. Handuttariyaṃ dadāmi te imaṃ dussaṃ nivāsaya,
\nImaṃ dussaṃ nivāsetvā ehi nessāmi taṃ gharaṃ.
\n173. Vatthañca annapānañca lacchasi tvaṃ gharaṃ gatā,
\nPutte ca te pasasissasi sunisāyo ca dakkhasi.

174. Hatthena hatthe te dinnaṃ na mayhaṃ upakappati,
\nBhikkhu ca sīlasampanne vitarāge bahussute.

175. Tappehi annapānena mama dakkhiṇamādisa,
\nTadāhaṃ sukhitā hessaṃ sabbakāmasamiddhinī.

176. Sādhūti so paṭissutvā dānaṃ vipulamākiri,
\nAnnaṃ pānaṃ khādanīyaṃ vatthasenāsanāni ca.

177. Chattaṃ gandhañca mālañca vividhā ca upāgatā,
\nBhikkhū ca sīlasampanne vītarāge bahussute:
\nTappetvā annapānena tassā dakkhiṇamādisi.

178. Samanantarānuddiṭṭhe vipāko udapajjatha,
\nBhojanacchādanapānīyaṃ dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.

179. Tato suddhā suvivasanā kāsikuttamadhāriṇī,
\nVicittavatthābharaṇā sāmikaṃ upasaṅkami.

1. Nandisena - machasaṃ.
\n2. Caṇḍi ca pharusā cāsiṃ tayi cāpi agāravā - machasaṃ.

[BJT Page 38] [\x  38/]

180. Abhikkannena vaṇṇena yā tvaṃ tiṭṭhasi devate,
\nObhāsenti disā sabbā osadhī viya tārakā.

181. Kena te tādiso vaṇṇo kena te idhamijjhati,
\nUppajjanti ca te bhogā ye keci manaso piyā.
\n182. Puccāmi taṃ devi mahānubhāve
\nManussabhūtā kimakāsi puññaṃ,
\nKenāsi evaṃ jalitānubhāvā
\nVaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatīti.

183. Ahaṃ nandā nandasena1 hariyā te pure ahuṃ,
\nPāpakammaṃ karitvāna petalokamito gatā.

184. Tava dinnena dānena modāmi akuto bhayā,
\nCiraṃ jīvāhi2 gahapati saha sabbehi ñātībhi.

185. Asokaṃ virajaṃ ṭhānaṃ āvāsaṃ vasavattinaṃ,
\nIdha dhammaṃ caritvāna dānaṃ datvāna gahapati.
\nVineyya maccheramalaṃ samūlaṃ,
\nAnindito saggamupehi ṭhāna’nti
\n[PTS Page 018] [\q  18/]
\nNandāpetavatthu catutthaṃ.

2. 5

186. Alaṅkato maṭṭakuṇḍalī
\nMālādhārī3 haricandanussado,
\nBāhā paggayha kandasi
\nVanamajjhe kiṃ dukkhito tuvanti?

187. Sovaṇṇamayo pabhassaro
\nUppanno rathapañjaro mama,
\nTassa cakkayugaṃ na vindāmi
\nTena dukkhena jahissaṃ4 jīvitanti.

188. Sovaṇṇamayaṃ maṇimayaṃ
\nLohitaṅkamayaṃ atha rūpiyāmayaṃ,
\nĀcikkha me bhaddamāṇava
\nCakkayugaṃ paṭilābhayāmi teti.

1. Nandisena - machasaṃ.
\n2. Jīva - sīmu, machasaṃ.
\n3. Mālābhāri - machasaṃ.
\n4. Jahāmi - dha, a, machasaṃ.
\n189. So māṇavo tassa pāvadi
\nCandasuriyā ubhayettha dissare,
\nSovaṇṇamayo ratho mama
\nTena cakkayugena sobhatiti.

190. Bālo kho tvamasi māṇava
\nYo tvaṃ patthayase apatthiyaṃ,
\nMaññāmi tuvaṃ marissasi
\nNa hi tvaṃ lacchasi candasuriyeti.

191. Gamanāgamanampi dissati
\nVaṇṇadhātu ubhayettha vīthiyo,
\nPeto pana kālakato na dissati
\nKonidha kandataṃ bālyataroti.

192. Saccaṃ kho vadesi māṇava ahameva kandataṃ bālyataro
\nCandaṃ viya dārako rudaṃ
\nPetaṃ kālakatābhipatthayaṃ.

193. Ādittaṃ vata maṃ santaṃ ghatasittaṃva pāvakaṃ,
\nVārinā viya osiñcaṃ sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
\n194. Abbahī vata me sallaṃ sokaṃ hadayanissītaṃ,
\nYo me sokaparetassa puttasokaṃ apānudi.

195. Svāhaṃ abbūḷhasallosmi sītibhūtosmi nibbuto,
\nNa socāmi na rodāmi tava sutvāna māṇava.

196. Devatānusi gandhabbo ādu sakko purindado,
\nKo vā tvaṃ kassa vā putto kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ

197. Yañca kandasi yañca rodasi
\nPuttaṃ āḷāhane sayaṃ dahitvā,
\nSvāhaṃ kusalaṃ karitvā kammaṃ
\nTidāsānaṃ sahavyataṃ patto.

198. Appaṃ vā bahuṃ vā nāddasāma1
\nDānaṃ dadantassa sake agāre,
\nUposathakammaṃ vā tādisaṃ
\nKena kammena gātosi devalokanti.

1. Nāddasaṃ - dha.

[BJT Page 42] [\x  42/]

199. Ābādhikohaṃ dukkhito bāḷhagilāno1
\nĀturarūpomhi sake nivesane,
\nBuddhaṃ vigatarajaṃ vitiṇṇakaṅkhaṃ
\nAddakkhiṃ sugataṃ anomapaññaṃ.

200. Svāhaṃ muditamano pasannacitto
\nAñjaliṃ akariṃ tathāgatassa,
\nTāhaṃ kusalaṃ karitvā kammaṃ
\nTidasānaṃ sahavyataṃ patto.

201. Acchariyaṃ vata abbhūtaṃ
\nAñjalikammassa ayamīdiso vipāko,
\nAhampi muditamano pasannacitto
\nAjjeva buddhaṃ saraṇaṃ vajāmi.

202. Ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ vajāhi
\nDhammañca saṅghañca pasannacitto,
\nTatheva sikkhāya padāsi pasañca
\nAkhaṇḍaphullāni samādiyassū.

203. Pāṇātipātā viramassu khippaṃ
\nLoke adinnaṃ parivajjayassu,
\nAmajjapo mā ca musā bhaṇāhi
\nSakena dārena ca hohi tuṭṭho.

204. Atthakāmosi me yakkha hitakāmosi devate,
\nKaromi tuyhaṃ vacanaṃ tvaṃsi ācariyo mama.

205. Upemi saraṇaṃ buddhaṃ dhammañcāpi anuttaraṃ,
\nSaṅghañca naradevassa gacchāmi saraṇaṃ ahaṃ.

206. Pāṇātipātā viramāmi khippaṃ
\nLoke adinnaṃ parivajjayāmi
\nAmajjapo no ca musā bhaṇāmi
\nSakena dārena ca homi tuṭṭhoti.

Maṭṭakuṇḍalīpetavatthu pañcamaṃ.

2. 6

207. Uṭṭhehi kaṇha kiṃ sesi ko attho supanena te,
\nYo ca tuyhaṃ sako bhātā bhadayaṃ cakkhuñca dakkhiṇaṃ,
\nTassa vātā balīyanti sasaṃ jappati kesava,

1. Gilāno - machasaṃ.

[BJT Page 44] [\x  44/]

208. Tassa taṃ vacanaṃ sutvā rohiṇeyyassa kesavo
\nTaramānarūpo uṭṭhāsi bhātusokena aṭṭito.

209. Kinnu ummattarūpova kevalaṃ dvārakaṃ imaṃ,
\nSaso sasoti lapasi kīdisaṃ sasamicchasi.

210. Sovaṇṇamayaṃ maṇimayaṃ lohamayaṃ atha rūpiyāmayaṃ, 1
\nSaṅkhasilāpavāḷamayaṃ kārayissāmi te sasaṃ.

211. Santi aññepi sasakā araññe vanagocarā, 2
\nTepi te ānayissāma kīdisaṃ sasamicchasi.

212. Nāhamete sase icche ye sasā paṭhavinissitā3
\nCandato sasamicchāmi taṃ me āhara kesava.

213. So nūna madhuraṃ ñāti jīvitaṃ vijahissasi,
\nApatthayaṃ patthayasi candato sasamicchasi.
\n[PTS Page 019] [\q  19/]
\n214.  Evañce kaṇha jānāsi yathaññamanusāsasi,
\nKasmā pure mataṃ puttaṃ ajjāpi anusocasi.

215. Ye na labbhā manussena amanussena vā pana,
\nJāto me mā marī putto kuto labbhā alabbhiyaṃ,

216. Na mantā mūlabhesajjā osadhehi dhanena vā,
\nSakkā ānayituṃ kaṇha yaṃ petamanusocasi.

217. Mahaddhanā mahābhogā raṭṭhavantopi khattiyā,
\nPahūtadhanadhaññā ye tepi no ajarāmarā.

218. Khattiyā brāhmaṇā vessā suddā caṇḍālapukkusā,
\nEte caññe ca jātiyā tepi no ajāmarā.

219. Ye mantaṃ parivattenti chaḷaṅgaṃ brahmacintitaṃ
\nEte caññe ca jātiyā tepi no ajarāmarā.

1. Rūpiyamayaṃ - machasaṃ.
\n2. Araññavanagocarā - machasaṃ.
\n3. Paṭhavissitā - sīmu.

[BJT Page 46] [\x  46/]

220. Isayo vāpi ye santā saññatattā tapassino,
\nSarīraṃ tepi kālena vijahanti tapassino.

221. Bhāvitattā arahanto katakiccā anāsavā,
\nNikkhipanti imaṃ dehaṃ puññapāpaparikkhayā.

222. Ādittaṃ vata maṃ santaṃ ghatasittaṃva pāvakaṃ,
\nVārinā viya osiñcaṃ sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.

223. Abbūḷhaṃ vata me sallaṃ sokaṃ hadayanissitaṃ,
\nYo me sokaparetassa puttasokaṃ apānudi.

224. Svāhaṃ abbūḷhasallosmi sītibhūtosmi nibbuto,
\nNa socāmi na rodāmi tava sutvāna bhātika1.

225. Evaṃ karonti sappaññā ye honti anukampakā,
\nVinivattayanti sokamhā ghato jeṭṭhaṃva bhātaraṃ,

226. Yassa etādisā honti amaccā paricārakā,
\nSubhāsitena anventi ghato jeṭṭhaṃva bhātaranti.

Kaṇhapetavatthu chaṭṭhaṃ.

2. 7

[PTS Page 020] [\q  20/]
\n227. Naggo dubbaṇṇarūposi kiso dhamani santhato,
\nUpphāsuliko kisiko ko nu tvampi mārisa.

228.  Ahaṃ bhadante petomhi duggato yamalokiko,
\nPāpakammaṃ karitvāna petalokamito gato

229. Kinnu kāyena vācāya manasā dukkaṭaṃ kataṃ
\nKissa kammavipākena petalokamito gato.

1. Bhāsitaṃ - sī.

[BJT Page 48] [\x  48/]

230. Nagaraṃ atthi dasannānaṃ erakacchantivissutaṃ,
\nTattha seṭṭhi pure āsiṃ dhanapāloti maṃ viduṃ.

231. Asīti sakaṭavāhānaṃ hiraññassa ahosi me,
\nPahūtaṃ me jātarūpaṃ muttā veḷuriyā bahū.

232. Tāva mahaddhanassāpi na me dātuṃ piyaṃ ahu,
\nPidahitvā dvāraṃ bhuñjāmi mā maṃ yācanakāddasuṃ.

233. Assaddho maccharī cāsiṃ kadariyo paribhāsako,
\nDadantānaṃ karontānaṃ vārayissaṃ bahujjanaṃ.

234. Vipāko natthi dānassa saññamassa kuto phalaṃ,
\nPokkharaññodapānā ārāmāni ca ropite.

235. Papāyo ca vināsesiṃ dugge saṅkamanāni ca,
\nSvāhaṃ akatakalyāṇo katapāpo tato cuto.

236. Upapanno pettivisayaṃ khuppipāsāsamappito,
\nPañca paṇṇāsavassāni katapāpo tato cuto.

237. Nābhijānāmi bhuttaṃ vā pītaṃ vaṃ pana pānīyaṃ,
\nYo saṃyamo so vināso yo vināso so saṃyamo.

238. Petā hi kira jānanti yo saṃyamo so vināso,
\nAhaṃ pure saṃyamissaṃ nādāsiṃ bahuke dhane.

239. Santesu deyyadhammesu dīpaṃ nākāsimattano,
\nSohaṃ pacchānutappāmi attakammaphalupago.

240. Uddhaṃ catūhi māsehi kālakiriyā bhavissati.
\nEkantaṃ kaṭukaṃ ghoraṃ nirayaṃ papatissahaṃ.
\n[PTS Page 021] [\q  21/]
\n241. Catukkaṇṇaṃ catudvāraṃ vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ,
\nAyopākārapariyantaṃ ayasā paṭikujjitaṃ.

242. Tassa ayomayā bhūmi jalitā tejasā yutā.
\nSamantā yojanasataṃ pharitvā tiṭṭhati sabbadā.

[BJT Page 50] [\x  50/]

243. Tatthāhaṃ dīghamaddhānaṃ dukkhaṃ vedissaṃ vedanaṃ,
\nPhalaṃ pāpassa kammassa tasmā socāmahaṃ bhūsaṃ.

244. Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo yāvantettha samāgatā,
\nMākattha pāpakaṃ kammaṃ āvi vā yadi vā raho.

245. Sace taṃ pāpakaṃ kammaṃ karissatha karotha vā,
\nNa co dukkhā pamuttyatthi uppaccāpi palāyataṃ.

246. Matteyyā hotha petteyyā kule jeṭṭhāpacāyakā,
\nSāmaññā hotha brahmaññā evaṃ saggaṃ gamissathā’ti.

Dhanapālapetavatthu sattamaṃ.

2. 8

247. Naggo kiso pabbajitosi bhante,
\nRattiṃ kuhiṃ gacchasi kissa hetu1,
\nĀcikkha me taṃ api sakkuṇemu
\nSabbena cittaṃ paṭipādaye tuvaṃ.

248. Bārāṇasīnagaraṃ dūraghuṭṭhaṃ
\nTatthāhaṃ gahapati aḍḍhako dīno,
\nAdātā gedhitamano āmisasmiṃ
\nDussīlyena yamavisayamhi patto.

[PTS Page 022] [\q  22/]

249. So sūcikāya kilamito tehi
\nTeneva ñātīsu yāmi āmisahetuṃ,
\nAdānasīlā na ca saddahanti
\nDānaphalaṃ hoti paramhi loke.

250. Dhītā ca mayhaṃ lapate abhikkhaṇaṃ
\nDassāmi dānaṃ pitunaṃ pitāmahānaṃ,
\nUpakkhaṭaṃ parivisayanti brāhmaṇe
\nYāmyahaṃ andhakavindaṃ bhottunti.
\n251. Tamavoca rājā anubhaviyāna tampi
\nEyyāsi khippaṃ ahampi karissaṃ pūjaṃ,
\nĀcikkha me taṃ yadi atthi hetu
\nSaddhāyitaṃ hetuvaco suṇomi.

1. Kiñcakkha hetu - katthaci.

[BJT Page 52] [\x  52/]

252. Tathāti vatvā agamāsi tattha
\nBhuñjisu bhattaṃ na ca pana dakkhiṇārahā,
\nPaccāgami rājagahaṃ punāparaṃ
\nPāturahosi purato janādhipassa

253. Disvāna petaṃ punareva āgataṃ
\nRājā avoca ahampi kiṃ dadāmi,
\nĀcikkha me taṃ yadi atthi hetu
\nYena tuvaṃ cirataraṃ piṇito siyāti.

254. Buddhañca saṅghaṃ parivisiyāna rāja
\nAntena pānenapi cīvarena.
\nTaṃ dakkhiṇaṃ ādisa me hitāya
\nEvaṃ ahaṃ cirataraṃ pīṇito siyā.

255. Tato ca rājā nipatitva tāvade
\nDānaṃ sahatthā atulaṃ daditvā saṅghe,
\nĀrocayī pakatiṃ tathāgatassa
\nTassa ca petassa dakkhiṇaṃ ādisittha.

256. So pūjito ativiya sobhamāno
\nPāturahosi purato janādhipassa,
\nYakkhohamasmi parividdhippatto
\nNa mayhamiddhisamasadisā manussā. 1

[PTS Page 023] [\q  23/]

257. Passānubhāvaṃ aparimitaṃ mamedaṃ
\nTayānuddiṭṭhaṃ atulaṃ daditvā saṅghe, 2
\nSantappito satataṃ sadā bahuhi
\nYāmyahaṃ sukhito manussadevā’ti.

Cullaseṭṭhipetavatthu aṭṭhamaṃ.

Bhāṇavāraṃ paṭhamaṃ.

2. 9
\n258. Yassa atthāya gacchāma kambojaṃ dhanahārākā,
\nAyaṃ kāmadado yakkho imaṃ yakkhaṃ nayāmase.

259. Imaṃ yakkhaṃ gahetvāna sādhukena pasayha vā,
\nYānaṃ āropayitvāna khippaṃ gacchāma dvārakanti.

260. Yassa rukkhassa chāyāya nisīdeyya sayeyya vā,
\nNa tassa sākhaṃ bhañjeyya mittadubbhe hi pāpako.

1. Na mayhamatthi samāsadisā mānusā - machasaṃ.
\n2. Tayānusiṭṭhaṃ atulaṃ datvā saṅghe - machasaṃ.

[BJT Page 54] [\x  54/]

261. Yassa rukkhassa chāyāya nasīdeyya sayeyya vā,
\nKhandhampi tassa chindeyya attho ce tādiso siyā’ti.

262. Yassa rukkhassa chāyāya nisīdeyya sayeyya vā,
\nNa tassa pattaṃ bhindeyya mittadubbho hi pāpako’ti.

263. Yassa rukkhassa chāyāya nisīdeyya sayeyya vā,
\nSamūlampi taṃ abbuheyya attho ce tādiso siyā’ti.

264. Yassekarattimpi ghare vaseyya
\nYatthannapānaṃ puriso labhetha,
\nNa tassa pāpaṃ manasāpi cintaye
\nKataññutā sappurisehi vaṇṇitā.

265. Yassekarantimpi vaseyya
\nAntena pānena upaṭṭhito siyā,
\nNa tassa pāpaṃ manasāpi cintaye1
\nAdūbbhapāṇī dahate mittadubbhiṃ.

266. Yo pubbe katakalyāṇo pacchā pāpena hiṃsati,
\nAllapāṇihato poso na so bhadrāni passatī’ti

[PTS Page 024] [\q  24/]

267. Yo appaduṭṭhassa narassa dussati
\nSuddhassa posassa anaṅgaṇassa,
\nTameva bālaṃ pacceti pāpaṃ
\nSukhumo rajo paṭivātaṃva khitto’ti.

268. Nāhaṃ devena vā manussena vā
\nIssariyena vāhaṃ na suppasayho,
\nYakkhohamasmi paramiddhipatto
\nDūraṅgamo vaṇṇakhalūpapanno’ti.

269. Pāṇi te sabbasovaṇṇo pañcadhāro madhussavo, nānā rasā paggharanti maññehaṃ taṃ purindadanti.

1. Cetaye - sī.

[BJT Page 56] [\x  56/]

270. Namhi devo na gandhabbo napi sakko purindado
\nPetaṃ maṃ aṅkura jānāhi bheruvamhā idhāgatanti.

271. Kiṃsīlo kiṃsamācāro bheruvasmiṃ pure tuvaṃ,
\nKena te brahmacariyena puññaṃ pāṇimhi ijjhatī’ti

272. Tunnavāyo pure āsiṃ bheruvasmiṃ tadā ahaṃ,
\nSukicchavutti kapaṇo na me vijjati dātave.

273. Āvesanañca1 me āsi asayyassa upantike,
\nSaddhassa dānapatino katapuññassa lajjino.

274. Tattha yācanakā yanti nānāgottā vaṇibbakā,
\nTe ca maṃ tattha pucchanti asayhassa nivesanaṃ.

275. Kattha gacchāma bhaddaṃ vo kattha dānaṃ padīyate,
\nTesāhaṃ puṭṭho vakkhāmi asayhassa nivesanaṃ.

276. Paggayha dakkhiṇaṃ bāhuṃ ettha gacchatha bhaddaṃ vo,
\nEttha dānaṃ padīyate asayhassa nivesane.

277. Tena pāṇi kāmadado tena pāṇi madhussavo,
\nTena me brahmacariyena puññaṃ pāṇimhi ijjhati’ti.

278. Na kira tvaṃ adā dānaṃ sakapāṇihi kassaci,
\nParassa dānaṃ anumodamāno pāṇiṃ paggayha pāvadi.

279. Tena pāṇi kāmadado tena pāṇi madhussavo,
\nTena te brahmacariyena puññaṃ pāṇimhi ijjhati.

[PTS Page 025] [\q  25/]

280. Yo so dānamadā bhante pasanto sakapāṇihi,
\nSo hitvā mānusaṃ dehaṃ kinnu so disataṃ gato’ti

1. Nivesanañca - machasaṃ.

[BJT Page 58] [\x  58/]

281. Nāhaṃ pajānāmi asayhasāhino
\nAṅgīrasassa gatiṃ āgatiṃ vā sutañca me vessavaṇassa santike
\nSakkassa sahavyataṃ gato asayho’ti.

282. Alameva kātuṃ kalyāṇaṃ dānaṃ dātuṃ yathārahaṃ,
\nPāṇiṃ kāmadadaṃ disvā ko puññaṃ na karissati.

283. So hi nūna ito gantvā anuppatvāna dvārakaṃ,
\nDānaṃ paṭṭhāpayissāmi yaṃ mamassa sukhāvahaṃ.

284. Dassāmannañca pānañca vatthasenāsanāni ca,
\nPapañca udapānañca dugge saṅkamanāni ca.

285. Kena te aṅgulī kuṇṭhā mukhañca kuṇḍalīkataṃ,
\nAkkhinī ca paggharanti kiṃ pāpaṃ pakataṃ tayā’ti.

286. Aṅgīrasassa gahapatino saddhassa gharamesino,
\nTassāhaṃ dānavissagge dāne adhikato ahuṃ.

287. Tattha yācanake disvā āgate bhojanatthike,
\nEkamantaṃ apakkamma akāsiṃ kuṇḍalīmukhaṃ.

288. Tena me aṅgulī kuṇṭhā mukhañca kuṇḍalīkataṃ,
\nAkkhinī ca paggharanti taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā’ti.

289. Dhammena te kāpurisa mukhañca kuṇḍalīkataṃ,
\nAkkhini ca paggharanti,
\nYaṃ tvaṃ parassa dānassa akāsi kuṇḍalīmukhanti.

290. Kathaṃ hi dānaṃ dadamāno kareyya parapattiyaṃ,
\nAnnaṃ pānaṃ khādanīyaṃ vatthasenāsanāni cā’ti.

291. So hi nūna ito gantvā anuppatvāna dvārakaṃ,
\nDānaṃ paṭṭhāpayissāmi yaṃ mamassa sukhāvahaṃ.

292. Dassāmananañca pānañca vatthasenāsanāni ca,
\nPapañca udapānañca dugge saṅkamanāni cā’ti.

[BJT Page 60] [\x  60/]

293. Tato hi so nivattitvā anuppatvāna dvārakaṃ,
\nDānaṃ paṭṭhāpayi aṅkuro yaṃ tumassa sukhāvahaṃ.

[PTS Page 026] [\q  26/]
\n294. Adā annañca pānañca vatthasenāsanāni ca,
\nPapañca udapānañca vippasantena cetasā.

295. Ko chāto ko ca tasito ko vatthaṃ parivassati,
\nKassa santāni yoggāni ito yojentu vāhanaṃ.

296. Ko chatticchati gandhañca ko mālaṃ ko upāhanaṃ,
\nItissu tattha ghosenti kappakā sūdamāgadhā:
\nSadā sāyañca pato ca aṅkurassa nivesane’ti.

297. Sukhaṃ supati aṅkuro iti jānāti maṃ jano,
\nDukkhaṃ supāmi sindhaka yaṃ na passāmi yācake.

298. Sukhaṃ supati aṅkuro iti jānāti maṃ jano,
\nDukkhaṃ supāmi nindhake appakesu vaṇibbake.

299. Sakko ce te varaṃ dajjā tāvatiṃsānamissaro,
\nKissa sabbassa lokassa varamāno varaṃ vare’ti.

300. Sakko ce me varaṃ dajjā tāvatiṃsānamissaro,
\nKāluṭṭhitassa me sato suriyassuggamanaṃ pati.
\nDibbā bhakkhā pātūbhaveyyuṃ sīlavanto ca yācakā,

301. Dadato me na khīyetha datvā nānutapeyyahaṃ,
\nDadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ evaṃ sakkaṃ1 varaṃ vare’ti.

302. Na sabbavittāni pare pavecche
\nDadeyya dānañca dhanañca rakkhe,
\nTasmā hi dānā dhanameva seyyo
\nAtippadānena kulā na honti.

303. Adānamatidānañca nappasaṃsanti paṇḍitā
\nTasmā hi dānā dhanameva seyyo,
\nSamena vatteyya sadhīradhammo’ti.

1. Etaṃ sakka - machasaṃ.

[BJT Page 62] [\x  62/]

304. Aho vatāre ahameva dajjaṃ
\nSanto hi maṃ sappurisā bhajeyyuṃ,
\nMeghova ninnānabhipūrayanto1
\nSantappaye sabbavaṇibbakānaṃ.

305. Yassa yācanake disvā mukhavaṇṇo pasīdati,
\nDatvā attamano hoti taṃ gharaṃ vasato sukhaṃ.
\n306. Yassa yācanake disvā mukhavaṇṇo pasīdati,
\nDatvā attamano hoti esā yaññassa2 sampadā.

[PTS Page 027] [\q  27/]

307. Pubbeva dānā sumano dadaṃ cittaṃ pasādaye,
\nDatvā cattamano hoti esā yaññassa sampadā’ti.

308. Saṭṭhivāhasahassāni aṅkurassa nivesane,
\nBhojanaṃ dīyate niccaṃ yaññapekkhassa jantuno.

309. Tisahassāni sūdā hi āmuttamaṇikuṇḍalā,
\nAṅkuraṃ upajīvanti dāne yaññassa vyāvaṭā.

310. Saṭṭhipurisasahassāni āmuttamaṇikuṇḍalā,
\nAṅkurassa mahādāne kaṭṭhaṃ phālenti māṇavā.

311. Soḷasitthisahassāni sabbālaṅkārarabhūsitā,
\nAṅkurassa mahādāne vidhā piṇḍenti nāriyo.

312. Soḷasitthisahassāni sabbālaṅkārabhūsitā,
\nAṅkurassa mahādāne sabbigāhā upaṭṭhitā.

313. Bahuṃ bahunnaṃ pādāsi ciraṃ pādāsi khattiyo,
\nSakkaccañca sahatthā ca cittīkatvā punappunaṃ.

314. Bahū māse ca pakkhe ca utusaṃvaccarāni ca,
\nMahādānaṃ pavattesi aṅkuro dīghamantaraṃ.

315. Evaṃ datvā yajitvā ca aṅkuro dīghamantaraṃ,
\nSo hitvā mānusaṃ dehaṃ tāvatiṃsūpago ahū’ti.

316. Kaṭacchubhikkhaṃ datvāna anuruddhassa indako,
\nSo hitvā mānusaṃ dehaṃ tāvatiṃsūpago ahū.

317. Dasahi ṭhānehi aṅkuraṃ indako atirocati,
\nRūpe sadde rase gandhe phoṭṭhabbe ca manorame.

318. Āyunā yasasā ceva vaṇṇena ca sukhena ca,
\nĀdhipaccena aṅkuraṃ indiko atirocatī’ti.

1. Ninnaṃ paṭipūriyanto - machasaṃ.
\n2. Puññassa - sī. Mu. Pa.

[BJT Page 64] [\x  64/]

319. Mahādānaṃ tayā dinnaṃ aṅkuro dīghamantaraṃ,
\nAtidūre nisinnosi āgaccha mama santike’ti.

320. Tāvatiṃse yadā buddho silāyaṃ paṇḍukambale,
\nPāricchattakamūlamhī vibhāsi purisuttamo.

321. Dasasu lokadhātūsu sannipatitvāna devatā,
\nPayirupāsanti sambuddhaṃ vasantaṃ nagamuddhani.

322. Na koci devo vaṇṇena sambuddhaṃ atirocati,
\nSabbe deve adhigayha sambuddhova virocati.

[PTS Page 028] [\q  28/]

323. Yojanāni dasa dve ca aṅkuroyaṃ tadā ahu,
\nAvidūreva buddhassa indako atirocati.

324. Oloketvāna samubuddho aṅkurañcāpi indikaṃ,
\nDakkhiṇeyyaṃ pabhāvento idaṃ vacanamabuvī.

325. Mahādānaṃ tayā dinnaṃ aṅkuro dighamantaraṃ,
\nAtidure nininnosi āgaccha mama santike.

326. Codito bhāvitattena aṅkuro idamabruvi,
\nKiṃ mayhaṃ tena dānena dakkhiṇeyyena suññataṃ.

327. Ayaṃ so indiko yakkho dajjā dānaṃ parittakaṃ,
\nAtirocati amhehi cando tārāgaṇe yathā.

328. Ujjaṅgale yathā khette bījaṃ bahukampi1 ropitaṃ,
\nNa vipulaṃ phalaṃ hoti napi toseti kassakaṃ.

329. Tatheva dānaṃ bahukaṃ dussīlesu patiṭṭhitaṃ,
\nNa vipulaṃ phalaṃ hoti napi toseti dāyakaṃ.

330. Yathāpi bhaddake khette bījaṃ appampi ropitaṃ,
\nSammā dhāraṃ pavecchante phalaṃ toseti kassakaṃ.

331. Tatheva sīlavantesu guṇavantesu tādisu,
\nAppakampi kataṃ kāraṃ puññaṃ hoti mahapphala’nti.

332. Viceyya dānaṃ dātabbaṃ yattha dinnaṃ mahapphalaṃ,
\nViceyya dānaṃ datvāna saggaṃ gacchanti dāyakā.

333. Viceyya dānaṃ sugatappasatthaṃ
\nYe dakkhiṇeyyā idha jīvaloke,
\nEtesu dinnāni mahapphalāni
\nBījāni vuttāni yathā sukhette’ti.

Aṅkurapetavatthu navamaṃ.

1. Bahumpi - machasaṃ.
\n2. Himavantāva machasaṃ,

[BJT Page 66] [\x  66/]

2. 10

334. Divāvihāragataṃ bhikkhuṃ gaṅgatīre nisinnakaṃ,
\nTaṃ petī upasaṅkamma dubbaṇṇā bhīrudassanā.
\n335. Kesā cassā atidīghā yāva bhūmāvalambare,
\nKesehi sā paṭicchannā samaṇaṃ etadabuvī.

[PTS Page 029] [\q  29/]

336. Pañcapaṇṇāsavassāni yato kālakatā ahaṃ,
\nNābhijānāmi bhuttaṃ vā pītaṃ vā pana pānīyaṃ:
\nDehi tvaṃ pānīyaṃ bhante tasitā pānīyāya me’ti.

337. Ayaṃ sītodikā gaṅgā himavannato sandati,
\nPiva etto gahetvāna kiṃ maṃ yācasi jānīyaṃ.

338. Sacāhaṃ bhante gaṅgāya sayaṃ gaṇhāmi pāniyaṃ,
\nLohitaṃ me parivattati tasmā yācāmi pānīyaṃ.

339. Kinnu kāyena vācāya manasā dukkaṭaṃ kataṃ,
\nKissa kammavipākena gaṅgā te hoti lohitanti.

340. Putto me uttaro nāma saddho āsi upāsako,
\nSo mayhaṃ akāmāya samaṇānaṃ pavecchati.

341. Cīvaraṃ piṇḍapātañca paccayaṃ sayanāsanaṃ,
\nTamhaṃ paribhāsāmi maccherena upaddutā.

342. Yaṃ tvaṃ mayhaṃ akāmāya samaṇānaṃ pavecchasi,
\nCīvaraṃ piṇḍapātañca paccayaṃ sayanāsanaṃ.

343. Etaṃ te paralokasmiṃ lohitaṃ hotu uttaraṃ
\nTassa kamma vipākena gaṅgā me hoti lohita’nti.

Uttaramātupetavatthu dasamaṃ.

2. 11

344. Ahaṃ pure pabbajitassa bhikkhuno
\nSuttaṃ adāsiṃ upagamma yācitā,
\nTassa vipāko vipulaphalupalabbhati
\nBahū ca me upapajjare vatthakoṭiyo.

[BJT Page 68] [\x  68/]

345. Pupphābhikiṇṇaṃ ramitaṃ vimānaṃ
\nAnekacittaṃ naranārisevitaṃ,
\nSāhaṃ bhuñjāmi ca pārupāmi ca
\nPahutacittā1 na ca tāva khīyati.

[PTS Page 030] [\q  30/]

346. Tasseva kammassa vipākamanvayā
\nSukhañca sātañca idhūpalabbhati,
\nSāhaṃ gantvā punareva mānusaṃ
\nKāhāmi puññāni nayayyaputta maṃ.

347. Satta tuvaṃ vassasatā idhāgatā
\nJiṇṇā ca vuddhā ca tahiṃ bhavissasi,
\nSabbeva te kālakatā ca ñātakā
\nKiṃ tattha gantvāna ito karissasi.

348. Satteva vassāni idhāgatāya me
\nDibbañca sukhañca samappitāya,
\nSāhaṃ gantvā punareva mānusaṃ
\nKāhāmi puññāni nayayyaputta manti.

349. So taṃ gahetvāna pasayha bāhāyaṃ
\nPaccānayitvāna theriṃ sudubbalaṃ,
\nVadesi aññampi jalaṃ idhāgataṃ
\nKarotha puññāni sukhūpalabbhati.

350. Diṭṭhā mahā akatena sādhunā
\nPetā vibaññanti tatheva mānusā,
\nKammañca katvā sukhavedanīyaṃ
\nDevā manussā ca2 sukhe ṭhitā3 pajāti.

Suttapetavatthu ekādasamaṃ.

2. 12

351. Sovaṇṇa sopānaphalakā sovaṇṇa4 vālukasanthatā
\nTattha sogandhiyā vaggu sucīgandhā manoramā.

352. Nānā rukkhehi sañchannā nānāgandhasameritā,
\nNānāpadumasañchannā puṇḍarīkasamotatā. 5

353. Surabhī sampavāyantī manuññā māluteritā,
\nHaṃsā koñcābhirudā cakkavākābhikūjitā.

354. Nānā dijagaṇākiṇṇā nānāgharagaṇāyutā,
\nNānāphaladharā rukkhā nānāpupphadharā vanā

1. Pahūtavatthā - sī.
\n2. Manussā - machasaṃ.
\n3. Subedhitā - pu.
\n4. Soṇṇa - sīmu [i]
\n5. Samogatā- sīmu [ii] pa.

[BJT Page 70] [\x  70/]

[PTS Page 031] [\q  31/]

355. Na manussesu īdisaṃ nagaraṃ yādisaṃ idaṃ
\nPāsādā bahukā tuyhaṃ sovaṇṇarūpiyāmayā

356. Daddallamānā ābhanti1 samantā caturo disā,
\nPañcadāsisatā tuyhaṃ yā temā2 paricārikā.

357. Tā kambukeyūradharā3 kañcanāveḷa4 bhūsitā,
\nPallaṅkā bahukā tuyhaṃ sovaṇṇarūpiyāmayā.

358. Kādalimigasañchannā sajjā gonakasanthatā,
\nYattha tvaṃ vāsūpagatā sabbakāmasamiddhinī
\n359. Sampattāyaḍḍharattāya tato uṭṭhāya gacchasi,
\nUyyānabhūmiṃ gantvāna pokkharaññā samantato.

360. Tassā tīre tuvaṃ ṭhāsi harite saddale subhe,
\nTato te kaṇṇamuṇḍo sunakho aṅgamaṅgāni khādati.

361. Yadā ca khāyitā āsi aṭṭhisaṅkhalikā katā,
\nOgāhasi pokkharaṇiṃ hoti kāyo yathā pure.

362. Tato tvaṃ aṅgapaccaṅgī sucārupiyadassanā,
\nVatthena pārupitvāna āyāsi mama santikaṃ.

363. Kinnu kāyena vācāya manasā dukkaṭaṃ kataṃ,
\nKissa kammavipākena kaṇṇamuṇḍo ca sunakho.
\nAṅgakamaṅgāni khādati.

364. Kimbilāyaṃ gahapati saddhoāsi upāsako,
\nTassāhaṃ bhariyā āsiṃ dussīlā aticāriṇī.

365. So maṃ aticaramānāya sāmiko etadabravī,
\nNetaṃ channaṃ nappatirūpaṃ yaṃ tvaṃ aticarāsi maṃ.

366. Sāhaṃ ghorañca sapathaṃ musāvādamabhāsisaṃ,
\nNāhantaṃ aticarāmi kāyena uda cetasā.

367. Svāhaṃ taṃ aticarāmi kāyena uda cetasā,
\nAyaṃ kaṇṇamuṇḍo5 sunakho aṅgamaṅgāni khādatu.

1. Āhenti - sīmu. [I,] pa.
\n2. Yācemā - sīmu [ii]
\n3. Kākambukeyūdharā - sīmu [ii,] pa.
\n4. Kañcanācela - sīmu [ii,] pa.
\n5. Kaṇṇamuṇḍoca - sīmu, [i,]

[BJT Page 72] [\x  72/]

368. Tassa kammassa vipākaṃ musāvādassa cūbhayaṃ,
\nSattavassasatāni ca1 anubhūtaṃ yato hi me,
\nKaṇṇamuṇḍo ca sunakho aṅgamaṅgāni khādati.

[PTS Page 032] [\q  32/]

369. Tvañca deva bahūkāro atthāya me idhāgato,
\nSumuttāhaṃ kaṇḍamuṇḍassa asokā akutobhayā.

370. Tāhaṃ deva namassāmi yācāmi pañjalīkatā,
\nBhuñja amānuse kāme rama deva mayā saha.

371. Bhutvā amānuse kāme2 ramitomhi tayā saha,
\nTāhaṃ subhage yācāmi khippaṃ paṭinayāhi ma’nti.

Kaṇṇamuṇḍapetavatthu dvādasamaṃ.

2. 13

372. Ahu rājā brahmadatto pañcālānaṃ rathesabho,
\nAhorattānamaccayā rājā kālaṅkarī tadā. 3

373. Tassa āḷāhanaṃ gantvā bhariyā4 kandati ubbari,
\nBrahmadattaṃ apassanti brahmadattāni kandati.
\n374. Isī5 ca tattha āgañji sampannacaraṇo muni:
\nSo ca tattha apucchittha ye tattha susamāgatā.

375. Kassa cidaṃ āḷāhanaṃ nānāgandhasameritaṃ,
\nKassāyaṃ kandati bhariyā ito dūragataṃ patiṃ.

376. Brahmadattaṃ apassanti brahmadattāti kandati,
\nTe ca tattha viyākaṃsu ye tattha susamāgatā.

377. Buhmadattassa bhaddante buhmadattassa mārisa,
\nTassa idaṃ āḷāhanaṃ nānāgandhameritaṃ.

378. Tassāyaṃ kandati bhariyā ito dūragataṃ patiṃ,
\nBrahmadattaṃ apassantī buhmadattāti kandati.

379. Chaḷāsīti sahassāni buhmadattasanāmakā, 6
\nImasmiṃ āḷāhane daḍḍhā tesaṃ kaṃ anusocasi.

380. Yo rājā cūḷanīputto pañcālānaṃ rathesabho,
\nTaṃ bhante anusocāmi bhattāraṃ sabbakāmadaṃ.

381. Sabbevahesuṃ rājāno buhmadattasanāmakā,
\nSabbeva cūḷanīputtā pañcālānaṃ rathesabhā.

1. Satteva vassasatāni - sīmu [i]
\n2. Bhūtatā amānusā kāmā - sīmu. [I]
\n3. Kālamakubbatha - machasaṃ.
\n4. Bhariyaṃ - sīmu. [I]
\n5. Isī - sīmu. [I]
\n6. Brahmadattassa nāmakā - sīmu. [I,] sīmu. [Ii,] pa.

[BJT Page 74] [\x  74/]

[PTS Page 033] [\q  33/]

382. Sabbesaṃ anupubbena mahesittamakārayi,
\nKasmā purimake hitvā pacchimaṃ anusovasi.

383. Ātume itthibhūtāya dīgharattāya mārisa,
\nYassā me itthibhūta saṃsāre bahū bhāsasi.

384. Ahū itthi ahū puriso pasuyonimpi āgamā,
\nEvametaṃ atītānaṃ pariyanto na dissati.

385. Ādittaṃ vata maṃ santaṃ ghatasittaṃva pāvakaṃ,
\nVārinā viya osiñcaṃ sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.
\n386. Abbūḷhaṃ vata me sallaṃ sokaṃ hadayanissitaṃ,
\nYo me sokaparetāya patisokaṃ apānudi.

387. Sāhaṃ abbūḷhasallosmi sītibhūtosmi nibbutā,
\nNa socāmi na rodāmi tava sutvā mahāmuni.

388. Tassa taṃ vacanaṃ sutvā samaṇassa subhāsitaṃ,
\nPattacīvaramādāya pabbaji anagāriyaṃ.

389. Sā ca pabbajitā santā agārasmānagāriyaṃ,
\nMettaṃ cittaṃ abhāvesi brahmalokūpapattiyā.

390. Gāmā gāmaṃ vicaranti nigame rājadhāniyo,
\nUruvelā nāma so gāmo yattha kālamakubbatha.

391. Mettacittaṃ ābhāvetvā buhmalokūpapattiyā,
\nItthicittaṃ virājetvā buhmalokūpagā ahū’ti.

Ubbarīpetavatthu terasamaṃ.
\nUbbarīvaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ:

Paṇḍumātā ca pitā ca nandā kuṇḍalīneghaṭo.
\nDve seṭṭhi tuṇṇavāyo ca:
\nVihārasutta sopāṇa ubbarī’ti.
\n 
\n