[CPD Classification 2.5.7]
\n[PTS Vol Pv - ] [\z Pv /] [\f I /]
\n[BJT Vol Pv - ] [\z Pv /] [\w I /]
\n[BJT Page 002] [\x   2/]
\n[PTS Page 001] [\q   1/]
Suttantapiṭake
\nPetavatthupāḷi

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa.
\nUragavaggo paṭhamo

1. 1

[PTS Page 003] [\q   3/]

1. Khettūpamā arahanto dāyakā kassakūpamā,
\nBījūpamaṃ deyyadhammaṃ etto nibbattate phalaṃ
\n 2. Etaṃ bījaṃ kasī khettaṃ petānaṃ dāyakassa ca,
\nTaṃ petā paribhūñjanti dātā puññena vaḍḍhati.

3. Idheva kusalaṃ katvā pete ca paṭipūjiya
\nSaggañca kamatiṭṭhānaṃ kammaṃ katvāna bhaddaka’nti.

Khettūpamapetavatthu paṭhamaṃ.

1. 2

1. Kāyo te sabbasovaṇṇo sabbā obhāsate disā,
\nMukhaṃ te sūkarasseva kiṃ kammamakari pūreti.

5. Kāyena saññato āsiṃ vācāyāsimasaññato, 1
\nTena me tādiso vaṇṇo yathā passasi nārada.

6. Taṃ tyāhaṃ2 nārada brūmi sāmaṃ diṭṭhamidaṃ tayā,
\nMākāsi mukhasā pāpaṃ mā kho sūkaramukho ahū’ti.

Sūkaramukhapetavatthu dutiyaṃ.

1. Vācāyāsiṃ asaññato sīmu[ii] syā.
\n2. Tāhaṃ - pa.
\n 

[BJT Page 4] [\x   4/]
\n1. 3

7. Dibbaṃ subhaṃ dhāresi vaṇṇadhātuṃ
\nVebhāsayaṃ tiṭṭhasi antalikkhe,
\nMukhañca te kimayo pūtigandhaṃ
\nKhādanti kiṃ kammamakāsi pubbeti?.
\n[PTS Page 004] [\q   4/]
\n8. Samaṇo ahaṃ pāpo1 duṭṭhavāco
\nTapassirūpo mukhasā asaññato,
\nLaddhā ca me tapasā vaṇṇadhātu
\nMukhañca me pesūniyena pūti.

9. Tayidaṃ tayā nārada sāmaṃ diṭṭhaṃ
\nAnukampakā ye kusalā vadeyyuṃ,
\nMā pesunaṃ mā ca musā abhāṇī
\nYakkho tuvaṃ bhohisi kāmakāmī’ti.

Putimukhapetavatthu tatiyaṃ.

1. 4

10. Yaṃ kiñcārammaṇaṃ katvā dajjā dānaṃ amaccharī,
\nPubbapete ca ārabbha athavā vatthu devatā.

11. Cattāro ca mahārāje lokapāle yasassino,
\nKuveraṃ dhataraṭṭhaṃ ca virūpakkhaṃ virūḷhakaṃ,
\nTe ceva pūjitā honti dāyakā ca anipphalā.

12. Na hi ruṇṇaṃ ca soko vā yā caññā paridevanā,
\nNa taṃ petassa atthāya evaṃ tiṭṭhanti ñātayo.

13. Ayañca kho dakkhiṇā dinnā saṅghamhi suppatiṭṭhitā,
\nDīgharattaṃ hitāyassa ṭhānaso upakappatī’ti.

Piṭṭhadhītalikapetavatthu catutthaṃ.

1. Pāpoti - machasaṃ.

[BJT Page 6] [\x   6/]

1. 5

14. Tirokuḍḍhesu tiṭṭhanti sandhisiṅghāṭakesu ca,
\nDvārabāhāsu tiṭṭhanti āgantvāna sakaṃ gharaṃ.

15. Pahūte antapānamhi khajjabhojje upaṭṭhite,
\nNa tesaṃ koci sarati santānaṃ kammapaccayā.

16. Evaṃ dadanti ñātīnaṃ ye honti anukammapakā,
\nSuciṃ paṇītaṃ kālena kappiyaṃ pānabhojanaṃ.
\nIdaṃ vo ñātīnaṃ hotu sukhitā hontu ñātayo,

17. Te ca tattha samāgantvā ñātipetā samāgatā.
\nPahūte annapānamhi sakkaccaṃ anumodare,

18. Cīraṃ jīvantu no ñāti yesaṃ hetu labhāmase.
\nAmhākañca katā pūjā dāyakā ca anipphalā,

[PTS Page 005] [\q   5/]

19. Na hi tattha kasī atthi gorakkhettha na vijjati.
\nVaṇijjā tādisī natthi hiraññena kayākkayaṃ,
\nIto dinnena yāpenti petā kālakatā tahiṃ.

20. Unname udakaṃ vaṭṭhaṃ1 yathā ninnaṃ pavattati,
\nEvameva ito dinnaṃ petānaṃ upakappati.

21. Yathā vārivahā pūrā paripūrenti sāgaraṃ,
\nEvameva ito dinnaṃ petānaṃ upakappati.

22. Adāsi me akāsi me ñātimittā sakhā ca me,
\nPetānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā pubbe katamanussaraṃ.

23. Na hi ruṇṇaṃ va soko vā yā caññā paridevanā,
\nNa taṃ petānamatthāya evaṃ tiṭṭhanti ñātayo.

24. Ayañca kho dakkhiṇā dinnā saṅghamhi suppatiṭṭhitā,
\nDīgharattaṃ hitāyassa ṭhānaso upakappati.

25. So ñātidhammo ca ayaṃ nidassito
\nPetāna pūjā ca katā uḷārā,
\nBalañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ
\nTumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka’nti.

Tirokuḍḍapetavatthu pañcamaṃ.

1. Vuṭṭhaṃ - machasaṃ.

1. 6

26. Naggā dubbaṇṇarūpāsi duggandhā pūti vāyasi,
\nMakkhikā parikiṇṇāva kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasi’?Ti.
\n27. Ahaṃ bhabhadante petīmhi duggatā yamalokikā,
\nPāpakammaṃ karitvāna petalokamittā gatā.

28. Kālena pañca puttāni sāyaṃ pañcaṃ punāpare,
\nVijāyitvāna khādāmi tepi nā honti me alaṃ.

29. Pariḍayhati dhūmāyati khudāya1 hadayaṃ mama,
\nPānīyaṃ na labhe pātuṃ passa maṃ byasanaṃ gata’nti.

30. Kinnu kāyena vācāya manasā dukkaṭaṃ kataṃ,
\nKissa kammavipākena puttamaṃsāni khādasī’ti.

[PTS Page 006] [\q   6/]

31. Sapatti me gambhini āsi tassā pāpaṃ acetayiṃ,
\nSāhaṃ paduṭṭhamanasā akariṃ gabbhapātanaṃ.

32. Tassā dvemāsiko gabbho lohitaññeva pagghari,
\nTadassā mātā kupitā mayhaṃ ñātī samanayi.

33. Sapathañca maṃ kāresi paribhāsāpayī ca maṃ,
\nSāhaṃ ghorañca sapathaṃ musāvādaṃ abhāsisaṃ:
\nPuttamaṃsāni khādāmi sace taṃ pakataṃ mayā.

34. Tassa kammassa vipākena musāvādassa cūbhayaṃ,
\nPuttamaṃsāni khādāmi pubbalohitamakkhitā’ti.
\nPañcaputtakhādakapetavatthu chaṭṭhamaṃ.

1. 7

35. Naggā dubbaṇṇarūpāsi duggandhā pūti vāyasi,
\nMakkhikāparikiṇṇāva kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī?’Ti.
\n1. Khuddāya - katthaci.

[BJT Page 10] [\x  10/]

36. Ahaṃ bhadante petīmhi duggatā yamalokikā,
\nPāpakammaṃ karitvāna petalokamito gatā.

37. Kālena satta puttāna sāyaṃ satta punāpare,
\nVijāyitvāna khādāmi tepi nā honti me alaṃ.

38. Pariḍayhati dhūmāyati khudāya hadayaṃ mama,
\nNibbutiṃ nādhigacchāmi aggidaḍḍheva ātape’ti.

39. Ninnu kāyena vācāya manasā dukkaṭaṃ kataṃ,
\nKissa kammavipākena puttamaṃsāni khādasī?Ti.

40. Ahū mayhaṃ dupe puttā ubho sampannayobbanā,
\nSāhaṃ puttaba lupetā sāmikaṃ atimaññisaṃ.

41. Tato me sāmiko kuddho sapattiṃ aññamānayī,
\nSā ca gabbhaṃ alabhittha tassā pāpaṃ acetayiṃ.

42. Sāhaṃ paduṭṭhamanasā akariṃ gabbhapātanaṃ,
\nTassā temāsiko gabbho pūtilohitako pati.

43. Tadassā mātā kupitā mayhaṃ ñātī samānayi,
\nSapathañca maṃ kāresi paribhāsāpayī ca maṃ.

44. Sāhaṃ ghorañca sapathaṃ musāvādaṃ abhāsisaṃ,
\nPuttamaṃsāni khādāmi sace taṃ pakataṃ mayā.
\n[PTS Page 007] [\q   7/]
\n45. Tassa kammassa vipākena musāvādassa cūbhayaṃ,
\nPuttamaṃsāni khādāmi pubbalohitamakkhitā’ti.

Sattaputtakhādakapetavatthu sattamaṃ.

1. 8

46. Kinnu ummattarūpova lāyitvā haritaṃ tiṇaṃ.
\nKhāda khādati lapasi gatasattaṃ jaraggavaṃ.

47. Na bhi annena pānena mato goṇo samuṭṭhahe,
\nTvaṃsi bālo ca dummedho yathā tañño ca dummatī’ti.

[BJT Page 12] [\x  12/]

48. Ime pādā idaṃ sīsaṃ ayaṃ kāyo savāladhī.
\nNettā tatheva tiṭṭhanti ayaṃ goṇo samuṭṭhahe.

49. Nāyyakassa hatthapādā kāyo sīsañca dissati.
\nRudaṃ mattikathūpasmiṃ na nu tvaññeva dummati’ti.

50. Ādittaṃ vata maṃ santaṃ ghatasittaṃva pāvakaṃ,
\nVārinā viya osiñcaṃ sabbaṃ nibbāpaye daraṃ.

51. Abbūḷhaṃ vata me sallaṃ sokaṃ hadayanissitaṃ,
\nYo me sokaparetassa pitusokaṃ apānudi.

52. Svāhaṃ abbūḷhasallosmi sītibhūtosmi nibbuto,
\nNa socāmi na rodāmi tava sutvāna māṇava.
\n53. Evaṃ karonti sappaññā ye honti anukammapakā,
\nVinivattayanti sokamhā sujāto pitaraṃ yathā’ti.

Goṇapetavatthu aṭṭhamaṃ.

1. 9

54. Gūthañca muttaṃ ruhirañca pubbaṃ
\nParibhūñjati kissa2 ayaṃ vipāko,
\nAyannu kiṃ kammakāsi nārī
\nYā sabbadā lohitapubbabhakkhā.

55. Navāni vatthāni subhāni ceva
\nMuduni suddhāni ca lomasāni.
\nDinnāni missā kitakā bhavanti
\nAyannu kiṃ kammamakāsi nārī’ti.

[PTS Page 008] [\q   8/]

56. Bhariyā mamesā ahū bhadante
\nAdāyikā macchariṇī kadariyā,
\nSā maṃ dadantaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ
\nAkkosatī paribhāsatī ca.

57. Gūthañca muttaṃ ruhirañca pubbaṃ
\nParibhuñja tvaṃ asuciṃ sabbakālaṃ,
\nEtañca te paralokasmiṃ hotu
\nVatthā ca te kitakasamā bhavantu, etādisaṃ duccaritaṃ caritvā
\nIdhāgatā cirarattāya khādati’ti.

Mahāpesakārapetavatthu navamaṃ.

[BJT Page 14] [\x  14/]

1. 10

58. Kā nu antovimānasmiṃ tiṭṭhanti nūpanikkhami,
\nUpanikkhamassu bhadde tvaṃ passāma taṃ mahiddhika’nti.

59. Aṭṭiyāmi harāyāmi naggā nikkhamituṃ bahi, kesehamhi paṭicchannā puññaṃ me appakaṃ kata’nti.

60. Handuttariyaṃ dadāmi te imaṃ dussaṃ nivāsaya
\nImaṃ dussaṃ nivāsetvā bahi nikkhama sobhane:
\nUpanikkhamassu bhadde tvaṃ passāma taṃ bahiṭṭhita’nti.

61. Hatthena hatthe te dinnaṃ na mayhaṃ upakappati,
\nEsetthupāsako saddho sammā sambuddhasāvako.

62. Etaṃ acchādayitvāna mama dakkhiṇamādisa,
\nAthāhaṃ sukhitā hessaṃ sabbakāmasami dhinī’ti.

63. Taṃ ca te nahāpayitvāna vilimpitvāna1 vāṇijā,
\nVatthebhacchādayitvāna tassā dakkhiṇamādisuṃ.

64. Samantarā nuddiṭṭhe vipāko udapajjatha,
\nBhojanacchādanapānīyaṃ dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ.

65. Tato suddhā sucivasanā kāsikuttamadhāriṇī,
\nHasanti vimānā nikkhami dakkhiṇāya idaṃ phalanti’.
\n66. Sucittarūpaṃ ruciraṃ vimānaṃ te pabhāsati,
\nDevate pucchitācikkha kissa kammassidaṃ phala’nti.

[PTS Page 009] [\q   9/]

67. Bhikkhuno caramānassa doṇinimmajjanaṃ ahaṃ,
\nAdāsiṃ ujubhūtassa vippasantena cetasā

68. Tassa kammassa kusalassa vipākaṃ dīghamantaraṃ,
\nAnubhomi vimānasmiṃ tañcedāni parittakaṃ.

69. Uddhaṃ catūhi māsehi kālakiriyā bhavissati,
\nEkantaṃ kaṭukaṃ ghoraṃ nirayaṃ papatissahaṃ.

1. Vilimpetvāna - machasaṃ.

[BJT Page 16] [\x  16/]

70. Catukkaṇṇaṃ catudvāraṃ vibhattaṃ bhāgayo mitaṃ,
\nAyopākārapariyantaṃ ayasā paṭikujjitaṃ.

71. Tassa ayomayā bhūmi jalitā tejasā yutā,
\nSamantā yojanasataṃ pharitvā tiṭṭhati sabbadā.

72. Tatthāhaṃ dīghamaddhānaṃ dukkhaṃ vedissaṃ vedanaṃ,
\nPhalañca pāpakammassa tasmā socāmahaṃ bhusa’nti.

Khallāṭiyapetavatthu dasamaṃ.

1. 11

73. Puratova setena paleti hatthinā
\nMajjhe pana assatarīrathena,
\nPacchāca kaññā sivikāya niyyati
\nObhāsayanti dasa sabbaso1 disā.

74. Tumhe pana muggarahatthapāṇino
\nRudammukhā bhinnapabhinnagattā,
\nManussabhūtā kimakattha pāpaṃ
\nYenañña maññassa pivātha lohita’nti.

75. Puratova yo gacchati kuñjarena
\nSetena nāgena catukkamena,
\nAmhāka putto ahu jeṭṭhako so2
\nDānāni datvāna sukhī pamodati.

[PTS Page 010] [\q  10/]

76. Yo so majjhe assatarī rathena catubbhi yuttena suvaggitena,
\nAmhāka putto ayu majjhimo so
\nAmaccharī dānapatī virocati.

77. Yā sā ca pacchā sivikāya niyyati
\nNāri sapaññā migamandalocanā,
\nAmhāka dhītā ahu sā kaniṭṭhā
\nBhāgaḍḍhabhāgena sukhī pamodati.

78. Ete ca dānāni adaṃsu pubbe
\nPasannacittā samaṇabrāhmaṇānaṃ,
\nMayampana maccharino ahumhā
\nParibhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ.
\nEte padatvā paricārayanti
\nMayañca sussāma naḷova khitto’ti.

1. Sabbato - machasaṃ.
\n2. Ahujeṭṭhaposo - machasaṃ.

[BJT Page 18] [\x  18/]

79. Kiṃ tumhākaṃ bhojanaṃ kiṃ sayanaṃ
\nKathaṃsu1 yāpetha supāpadhammino,
\nPahūtabhogesu anappakesu
\nSukhaṃ virādhāya2 dukhajja pattā’ti.

80. Aññamaññaṃ vadhitvāna pivāma pubbalohitaṃ
\nBahuṃ pitvā na dhātā homa nacchādimbhase mayaṃ.

81. Icceva vaccā paridevayanti
\nAdāyakā pecca yamassa ṭhāyino,
\nYe te vidhitvā3 adhigamma bhoge
\nNa bhuñjare nāpi karonti puññaṃ.

82. Te khuppipāsūpagatā parattha
\nPetā ciraṃ jhāyare ḍayhamānā,
\nKammāni katvāna dukhudrayāni
\nAnubhonti dukkhaṃ kaṭukapphalāni.
\n[PTS Page 011] [\q  11/]
\n83. Ittaraṃ hi dhanaṃ dhaññaṃ ittaraṃ idha jīvitaṃ,
\nIttaraṃ ittarato ñatvā dīpaṃ kayirātha paṇḍito.

84. Ye te evaṃ pajānanti narā dhammassa kovidā
\nTe dāne nappamajjanti sutvā arahataṃ vaco’ti.

Nāgapetavatthu ekādasamaṃ.

1. 12

85. Uragova vacaṃ jiṇṇaṃ hitvā gacchati saṃtanuṃ,
\nEvaṃ sarīre nibbhoge pete kālakate sati.

86. Anavahito5 tato āga nānuññato ito gato,
\nYathāgato tathāgato kā tattha paridevanā.

1. Kathañca - machasaṃ.
\n2. Cirāgāya - syā.
\n3. Vidicca - machasaṃ.
\n4. Evaṃ na socāmi - machasaṃ.
\n5. Anabbhito - machasaṃ.

[BJT Page 20] [\x  20/]

88. Ḍayhamāno na jānāti ñātīnaṃ paridevitaṃ,
\nTasmā etaṃ na rodāmi gato so tassa yā gatī’ti.

89. Sace rode kisā assaṃ tattha me kiṃ phalaṃ siyā,
\nÑātimittasubhajjānaṃ bhiyyo no aratī siyā.

90. Ḍayhamāno na jānāti ñātīnaṃ paridevitaṃ
\nTasmā etaṃ na rodāmi gato so tassa yā gatī’ti.

91. Yathāpi dārako candaṃ gacchantamanurodati,
\nEvaṃ sampadamevetaṃ yo petamanusocati.

92. Ḍayhamāno na jānāti ñātīnaṃ paridevitaṃ,
\nTasmā etaṃ na rodāmi gato so tassa yā gatī’ti.

93. Yathāpi brahme udakumbho bhinno appaṭisandhiyo,
\nEvaṃ sampadamevetaṃ yo petamanusocati.

94. Ḍayhamāno na jānāti ñātinaṃ paridevitaṃ,
\nTasmā etaṃ na rodāmi gato so tassa yā gatī’ti.

Uragapetavatthu dvādasamaṃ.
\nUragavaggo paṭhamo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ: -

Khettañca sūkaraṃ pūti piṭṭhañcāpi tirokuḍḍaṃ,
\nPañcāpi sattaputtañca goṇañca pesakārakaṃ,
\nTathā khallāṭiyaṃ nāgaṃ uragañceva dvādasatāti.
\n 
\n