[PTS Vol S - 3] [\z S /] [\f III /]
[PTS Page 105] [\q 105/]
[BJT Vol S - 3] [\z S /] [\w III /]
[BJT Page 180] [\x 180/]

Suttantapiṭake
Saṃyuttanikāyo
Tatiyo bhāgo
Khandhakavaggo
1. Khandhasaṃyuttaṃ
2. Majjhimapaṇṇāsako
4. Theravaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambudhassa

 

1. 2. 4. 1.

Ānanda suttaṃ

83. [PTS Page 105] [\q 105/] evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho, āyasmā ānando bhikkhu āmantesi: ’āvuso bhikkhavoti. ’Āvusoti kho te bhikkhu āyasmato ānandassa paccassosuṃ, āyasmā ānando etadavoca: puṇṇo nāma āvuso āyasmā mattāniputto amhākaṃ navakānaṃ sataṃ bahūpakāro hoti. So amhe iminā ovādena ovadati:

Upādāya āvuso ānanda, ’asmi’ti hoti, no anupādāya. Kiñca upādāya’asmi’ti hoti no anupādāya: rūpaṃ upādāya’asmi’ti hoti no anupādāya. Vedanā upādāya ’asmi’ti hoti no anupādāya. Saññaṃ upādāya ’asmi’ti hoti no anupādāya. Saṃkhāre upādāya ’asmi’ti hoti no anupādāya. Viññāṇaṃ upādāya ’asmi’ti hoti no anupādāya. Seyyathāpi āvuso ānanda, itthi vā puriso vā daharo yuvā maṇaḍanajātiko 1- ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno upādāya passeyya, no anupādāya. Evameva kho āvuso ānanda rūpaṃ upādāya asmīti hoti, no anupādāya, vedanaṃ upādāya asmīti hoti , no anupādāya, saññaṃ upādāya asmīti hoti, no anupādāya, saṅkhāre upādāya asmīti hoti, no anupādāya, viññāṇaṃ upādāya ’asmi’ti hoti, no anupādāya.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso’hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ āvuso.

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ āvuso.

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ āvuso.

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ āvuso.

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti? No hetaṃ āvuso.

1. Maṇaḍanajātiyo - sīmu.

[BJT Page 182] [\x 182/]

Tasmātiha āvuso, ānanda, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama neso’hamasmi na me’so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṅkhāraṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammapaññāya daṭṭhabbaṃ.

Evaṃ passaṃ āvuso, ānanda, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbidanti. Nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti’ ñāṇaṃ hoti. Khiṇā jāti vusitaṃ buhmacariyaṃ kataṃ karaṇiyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. "

Puṇṇo nāma āvuso, āyasmā mantāniputto amhākaṃ [PTS Page 106] [\q 106/] navakānaṃ sataṃ bahūpakāro hoti, so amhe iminā ovādena ovadati. Idañca pana me āyasmato puṇṇassa mantāniputtassa dhammadesanaṃ sutvā dhammo abhisametoti. 1-

 

1. 2. 4. 2.

Tissa suttaṃ

84. Sāvatthiyaṃ –––

Tena kho pena samayena āyasmā tisso bhagavato pitucchāputto sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamāroceti: "api me āvuso, madhurakajāto viya kāyo disāpi me na pakkhāyanti. 2- Dhammāpi maṃ nappaṭibhanti3-. Thinamiddhañca me cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Anabhirato ca brahmacariyaṃ carāmi. Hoti ca me dhammesu vicikicchāti"

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: "āyasmā bhante, tisso bhagavato pitucchāputto sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamāroceti: ’api me āvuso, madhurakajāto viya kāyo. Disā’pi me na pakkhāyanti. Dhammāpi maṃ nappaṭibhanti. Thīnamiddhañca me cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Anabhirato ca brahmacariyaṃ carāmi. Hoti ca me dhammesu vicikicchāti."

-------------------

1. Abhisamitoti - machasaṃ, syā 2. Pekkhāyanti - machasaṃ, syā 3. Na paṭibhantī - machasaṃ.

[BJT Page 184] [\x 184/]

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi. Ehi tvaṃ bhikkhu, mama vacanena tissaṃ bhikkhuṃ āmantehi: "satthā taṃ āvuso tissa āmantetī"ti. Evaṃ bhanteti, kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā tisso tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ tissaṃ etadavoca:"satthā taṃ āvuso tissa āmantetī"ti. "Evamāvuso"ti kho āyasmā tisso tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nīsidi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ tissaṃ bhagavā etadavoca:

Saccaṃ kira tvaṃ tissa, sambahulānaṃ [PTS Page 107] [\q 107/] bhikkhūnaṃ evamārocesi: api me āvuso madhurakajāto viya kāyo disāpi me na pakkhāyanti. Dhammāpi maṃ nappaṭibhanti. Thīnamiddhañca me cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Anabhirato ca brahmacariyaṃ carāmi. Hoti ca me dhammesu vicikicchāti? Evaṃ bhante,

Taṃ kiṃ maññasi tissa, rūpe avigatarāgassa avihatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evambhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ rūpe avigatarāgassa.

Vedanāya avigatarāgassa, avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tassā vedanāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ vedanāya avigatarāgassa.

Saññāya avigatarāgassa, avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tassā saññāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ saññāya avigatarāgassa.

Saṃkhāresu avigatarāgassa, avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tesaṃ saṃkhārānaṃ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ saṃkhāresu avigatarāgassa.

Viññāṇe avigatarāgassa, avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ viññāṇe avigatarāgassa.

Taṃ kiṃ maññasi tissa, rūpe vigatarāgassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷahassa vigatataṇhassa tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? No hetaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ rūpaṃ vigatarāgassa.

[BJT Page 186] [\x 186/]

Vedanāya vigatarāgassa, vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassā vedanāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ vedanāya vigatarāgassa.

Saññāya vigatarāgassa, vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassā saññāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā tassā saññāya vigatarāgassa.

Saṃkhāresu vigatarāgassa, vigatachandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tesaṃ saṅkhārānaṃ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ saṃkhāresu vigatarāgassa.

Viññāṇe vigatarāgassa, vigatachandassa [PTS Page 108] [\q 108/] vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Evaṃ bhante. Sādhu sādhu tissa, evaṃ hetaṃ tissa, hoti yathā taṃ viññāṇe vigatarāgassa.

Taṃ kiṃ maññasi tissa rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama, eso’hamasmi, eso me attāti? No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama, eso’hamasmi, eso me attāti? No hetaṃ bhante,

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama, eso’hamasmi, eso me attāti? No hetaṃ bhante,

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ etaṃ mama, eso’hamasmi, eso me attati? No hetaṃ bhante,

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panānāccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso’hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante,

Tasmātiha tissa, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama neso’hamasmi na me’so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṃkhāraṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Evaṃ passaṃ tissa, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbandati vedanāyapi nibbandati saññāyapi, nibbindati saṃkhāresupi nibbindati. Viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbidaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti’ ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti. Vusitaṃ brahmacariyaṃ. Kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. "

Seyyathāpi1- tissa, dve purisā, eko puriso amaggakusalo eko puriso maggakusalo, tamenaṃ so amaggakusalo puriso amuṃ maggakusalaṃ purisaṃ maggaṃ puccheyya, so evaṃ vadeyya: "ambho purisa, 2- ayaṃ maggo. Tena muhuttaṃ gaccha. Tena muhuttaṃ.

--------------------

1. "Seyyathāpassu" - sīmu. 2. Ehi bho purisa - machasaṃ, evaṃ ho purisa - syā.

[BJT Page 188] [\x 188/]

Gantvā dakkhissasi dvidhā pathaṃ. Tattha vāmaṃ muñcitvā dakkhiṇaṃ gaṇhāhi. Tena muhuttaṃ gaccha, tena muhuttaṃ gantvā dakkhissasi tibbaṃ vanasaṇḍaṃ. Tena muhuttaṃ gaccha. Tena muhuttaṃ gantvā dakkhissasi mahantaṃ ninnaṃ pallalaṃ, tena muhuttaṃ gaccha, tena muhuttaṃ gantvā dakkhissasi sobbhaṃ papātaṃ. Tena muhuttaṃ gaccha. Tena muhuttaṃ gantvā dakkhissasi samaṃ bhumibhāgaṃ ramaṇīyaṃ.

Upamā kho myāyaṃ tissa, katā atthassa viññāpanāya. Ayaṃ cettha attho: puriso amaggakusaloti kho tissa, puthujjanassetaṃ adhivacanaṃ. ’Puriso maggakusaloti’ kho tissa, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ. Arahato sammāsambuddhassa. ’Dvidhāpathoti 1- kho tissa, vicikicchāyetaṃ adhivacanaṃ. [PTS Page 109 [\q 109/] ’]vāmomaggo’ti kho tissa, aṭṭhaṅgikassetaṃ micchāmaggassa adhivacanaṃ seyyathīdaṃ: micchādiṭṭhiyā micchāsaṃkappassa micchāvācāya micchākammantassa micchāājivassa vicchāvāyāmassa vicchāsatiyā micchāsamādhissa. Dakkhiṇo maggoti kho tissa, ariyassetaṃ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhiyā sammāsaṃkappassa sammāvācāya sammākammantassa sammāājivassa sammāvāyāmassa sammāsatiyā sammāsamādhissa. ’Tibbo vanasaṇḍoti? Kho tissa, avijjāyetaṃ adhivacanaṃ. ’Mahantaṃ ninnaṃ pallalanti’ kho tissa, kāmānametaṃ adhivacanaṃ.’Sobebhā papātoti’ kho tissa, kodhupāyāsassetaṃ adhivacanaṃ. ’Samo bhumibhāgo ramaṇīyoti’ kho tissa, nibbānassetaṃ adhivacanaṃ.

Abhirama tissa, abhirama tissa, ahamovādena ahamanuggahena ahamanusāsanīyāti, idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā tisso bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

 

1. 2. 4. 3.

Yamaka suttaṃ

85. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena yamakassa nāma bhikkhuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ, desitaṃ ājānāmi yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā’ti.

Assosuṃ kho sambahulā bhikkhu yamakassa kira nāma bhikkhuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti: tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhū kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā"ti.

--------------------

1. Dvedhāpathoti - machasaṃ, syā.

[BJT Page 190] [\x 190/]

Atha kho te bhikkhu yenāyasmā yamako tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā āyasmatā yamakena saddhiṃ sammodiṃsu sammodaniyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vitisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ yamakaṃ etadavocuṃ: "saccaṃ kira te āvuso yamaka, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ "tathāhaṃ [PTS Page 110] [\q 110/] bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā, ti.

Evaṃ kho’haṃ1- āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā’ti.

Mā āvuso yamaka evaṃ avaca, bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, 2- na hi bhagavā evaṃ vadeyya: "khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā"ti.

Evampi kho āyasmā yamako tehi bhikkhūhi vuccamāno tatheva taṃ pāpakaṃ diṭṭhagataṃ thāmasā parāmassa3abhinivissa voharati "tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇāti. "

Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu. Āyasmantaṃ yamakaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ. Atha kho te bhikkhū uṭṭhāyāsanā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavocuṃ: yamakassa nāma āvuso sāriputta, bhikkhuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: "tathā’haṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā’ti. Sādhāyasmā sāriputto yena yamako bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā"ti. Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena.

Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā yamako tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā yamakena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ yamakaṃ etadavoca: saccaṃ kira te āvuso yamaka, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ? Tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā [PTS Page 111] [\q 111/] khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā"ti.

Evañca khohaṃ āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi: "yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā"ti.

--------------------

1. Evaṃ khvāhaṃ - syā, machasaṃ 2. Abbhāvikkhanaṃ - machasaṃ. 3. Parāmāsā - machasaṃ.

[BJT Page 192] [\x 192/]

"Taṃ kiṃ maññasi? Āvuso, yamaka "rūpa niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti aniccaṃ āvuso.

"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti? Dukkhaṃ āvuso.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama esohamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ āvuso,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ āvuso,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso’hamasmi, eso me attāti. No hetaṃ āvuso.

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ āvuso,

Yaṃ panāniccaṃ taṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso’hamasmi, eso me attāti. No hetaṃ āvuso.

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ āvuso,

Yaṃ panāniccaṃ taṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso’hamasmi, eso me attāti. No hetaṃ āvuso.

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ āvuso,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ āvuso.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso’hamasmi eso me attā"ti? No hetaṃ āvuso.

Tasmātihāvuso yamaka, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama neso’hamasmi na me’so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṅkhāraṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃyathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Evaṃ passaṃ āvuso, yamaka sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati vedanāyapi nibbindati saññāyapi nibbindati saṃkhāresupi nibbindati. Viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti’ ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti. Vusitaṃ brahmacariyaṃ. Kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, ’rūpaṃ tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.

Vedanā tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.

Saññā tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.

Saṃkhāre tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.

Viññāṇaṃ tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpasmiṃ "tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso

Aññatra rūpā tathāgatoti samanupassasī’ti? No hetaṃ āvuso.

Aññatra vedanāya tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.

Aññatra saññāya tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.

Aññatra saṃkhāresu tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.

Aññatra viññāṇasmiṃ tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.

Aññatra viññāṇā tathāgati’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.

[BJT Page 194] [\x 194/]

Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, ayaṃ so arūpī avedano asaññī asaṃkhāro aviññāṇo tathāgatoti samanupassīti. No hetaṃ āvuso.

[PTS Page 112] [\q 112/] taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ vedanaṃ tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ saññaṃ tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ saṃkhāre 1tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ viññāṇaṃ tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ āvuso.

Ettha ca te āvuso yamaka diṭṭheva dhamme saccato thetato2 tathāgate anupalabbhiyamāne3- kallaṃ nu te taṃ veyyākaraṇaṃ "tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇāti? Ahu kho me taṃ āvuso sariputta, pubbe aviddasuno pāpakaṃ diṭṭhīgataṃ idañaca pana me āyasmato sāriputtassa dhammadesanaṃ sutvā tañeca ca pāpakaṃ diṭṭhigataṃ pahīnaṃ, dhammo ca me abhisametoti. 4-

Sace taṃ āvuso yamaka, evaṃ puccheyyuṃ- "yo so

Āvuso yamaka, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo so kāyassa bhedā parammaraṇā kiṃ hotiti evaṃ puṭṭho tva ṃ āvuso yamaka, kinti khyākareyyasī"ti?

Sace maṃ āvuvesā evaṃ puccheyyuṃ: "yo so yamaka, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo so kāyassa bhedā parammaraṇā kiṃ hoti"ti? Evaṃ puṭṭho’haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyaṃ: rūpaṃ kho āvuso aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ, tadatthagataṃ, vedanā aniccaṃ yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ tadatthagatanti". Evaṃ puṭṭho’haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyanti.

Sace maṃ āvuvesā evaṃ puccheyyuṃ: "yo so yamaka, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo so kāyassa bhedā parammaraṇā kiṃ hoti"ti? Evaṃ puṭṭho’haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyaṃ: rūpaṃ kho āvuso aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ, tadatthagataṃ, saññā aniccaṃ yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ tadatthagatanti". Evaṃ puṭṭho’haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyanti.

Sace maṃ āvuvesā evaṃ puccheyyuṃ: "yo so yamaka, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo so kāyassa bhedā parammaraṇā kiṃ hoti"ti? Evaṃ puṭṭho’haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyaṃ: rūpaṃ kho āvuso aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ, tadatthagataṃ, saṃkhārā aniccaṃ yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ tadatthagatanti". Evaṃ puṭṭho’haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyanti.

Sace maṃ āvuvesā evaṃ puccheyyuṃ: "yo so yamaka, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo so kāyassa bhedā parammaraṇā kiṃ hoti"ti? Evaṃ puṭṭho’haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyaṃ: rūpaṃ kho āvuso aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ, tadatthagataṃ, viññāṇaṃ aniccaṃ yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ yaṃ dukkhaṃ taṃ niruddhaṃ tadatthagatanti". Evaṃ puṭṭho’haṃ āvuso, evaṃ khyākareyyanti.

Sādhu sādhu āvuso yamaka, tenahāvuso yamaka, upamante karissāmi etasseva atthassa bhiyyosomattāya ñāṇāya.

Seyyathāpi āvuso yamaka, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo, so ca ārakkhasampanno tassa kocideva puriso uppajjeyya anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmo jīvitā voropetukāmo, tassa [PTS Page 113] [\q 113/] evamassa: "ayaṃ kho gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo, so ca ārakkhasampanno na vyāsukaro 5pasayiha jīvitā voropetuṃ, yannunāhaṃ anupakhajja jīvitā voropeyya’nti. So taṃ gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā upasaṃkamitvā evaṃ vadeyya: "upaṭṭhaheyyaṃ taṃ bhante"ti. Tamenaṃ so gahapati vā gahapati putto vā upaṭṭhāpeyya, so upaṭṭhaheyya, pubbuṭṭhāyi pacchātipāti kiṃkārapaṭissāvi manāpacāri piyavādi. Tassa so gahapati vā

-----------------------

1. Vedanā - syā 2. Tathato - syā. 3. Tathāgato anupalabbhiyamāno - machasaṃ, syā 4. Abhisamito - machasaṃ, syā. 5. "Nāyaṃ sukaro - machasaṃ nahāyaṃ sukaro - syā.

[BJT Page 196] [\x 196/]

Gahapatiputto vā mittato’pi naṃ saddaheyya. Suhajjato ’pi naṃ saddaheyya tasmiṃ vissāsaṃ āpajjeyya, yadā kho āvuso tassa purisassa evamassa: "saṃvissaṭṭho kho myāyaṃ gahapati vā gahapatiputto vāti. " Atha naṃ rahogataṃ viditvā tiṇhena satthena jīvitā voropeyya.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, yadā’pi so puriso amuṃ gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā upasaṃkamitvā evamāha: "upaṭṭhaheyyaṃ taṃ bhante, ti, tadāpi so vadhakova, vadhakañca pana santaṃ na aññāsi. "Vadhako me"ti yadā’pi so upaṭṭhāti pubbuṭṭhāyi pacchānipāti kiṃkārapaṭissāvī manānapacāri piyavādi. Tadā’pi so vadhakova, vadhakañca pana santaṃ na aññāsi. "Vadhako me"ti. Yadā’pi naṃ rahogataṃ viditvā tiṇhena satthena jīvitāvoropeti. Tadā’pi so vadhakova, vadhakañca pana santaṃ na aññāsi "vadhako me’ti. Evamāvusoti.

Evameva kho āvuso assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ. Attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, vedanaṃ

Evameva kho āvuso assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ. Attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, saññaṃ

Evameva kho āvuso assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ. Attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, saṃkhāre

Evameva kho āvuso assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ. Attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ,

Viññāṇaṃ [PTS Page 114] [\q 114/] attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. So aniccaṃ rūpaṃ’aniccaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, aniccaṃ vedanaṃ’aniccā vedanāti yathābhūtaṃ nappajānāti, aniccaṃ saññaṃ "aniccā saññāti yathābhūtaṃ nappajānāti, anicce saṃkhāre ’aniccā saṃkhārāti yathābhūtaṃ nappajānāti, aniccaṃ viññāṇaṃ ’aniccaṃ viññaṇanti yathābhūtaṃ nappajānāti.

Dukkhaṃ rūpaṃ ’dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, dukkhaṃ vedanaṃ’dukkhaṃ vedanātti yathābhūtaṃ nappajānāti.

Dukkhaṃ rūpaṃ ’dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, dukkhaṃ saṃññā’dukkhaṃ saññātti yathābhūtaṃ nappajānāti.

Dukkhaṃ rūpaṃ ’dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, dukkhaṃ saṃkhāre’dukkhaṃ saṃkhāretti yathābhūtaṃ nappajānāti.

Dukkhaṃ rūpaṃ ’dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, dukkhaṃ viññāṇaṃ’dukkhaṃ viññāṇatti yathābhūtaṃ nappajānāti.

Anattaṃ rūpaṃ ’anattā1- rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, anattaṃ vedanaṃ anattā vedanāti yathābhūtaṃ nappajānāti, anattaṃ saññaṃ anattā saññāyati yathābhūtaṃ nappajānāti. Anatte saṃkhāre anattā saṃkhārāti yathābhūtaṃ nappajānāti, anattaṃ viññāṇaṃ anattaṃ viññāṇa"nti yathābhūtaṃ nappajānāti.

Saṃkhataṃ rūpaṃ saṃkhataṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, saṃkhataṃ vedanaṃ saṃkhatā vedanāti yathābhūtaṃ nappajānāti, saṃkhataṃ saññaṃ saṃkhatā saññāyati yathābhūtaṃ nappajānāti. Saṃkhate saṃkhāre saṃkhatā saṃkhārāti yathābhūtaṃ nappajānāti, saṃkhataṃ viññāṇaṃ saṃkhataṃ viññāṇa"nti yathābhūtaṃ nappajānāti.

Vadhakaṃ rūpaṃ vadhakaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānāti, vadhakaṃ vedanaṃ vadhakā vedanāti yathābhūtaṃ nappajānāti, vadhakaṃ saññaṃ vadhakā saññāyati yathābhūtaṃ nappajānāti. Vadhake saṃkhāre saṃkhatā saṃkhārāti yathābhūtaṃ nappajānāti, vadhakaṃ viññāṇaṃ vadhakaṃ viññāṇa"nti yathābhūtaṃ nappajānāti.

--------------------

1. Anattaṃ - sīmu.

[BJT Page 198] [\x 198/]

So rūpaṃ upeti upādiyati adhiṭṭhāti ’attā me’ti, vedanaṃ upeti upādiyati adhiṭṭhāti ’attāmeti’ saññaṃ upeti upādiyati adhiṭṭhāti ’attāmeti’ saṃkhāre upeti upādiyati adhiṭṭhāti ’attāmeti’ viññāṇaṃ upeti upādiyati adhiṭṭhāti ’attā me’ti, tassime pañavupādākakkhandhā upetā upādinnā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya paṃvattanti.

Sutavā ca kho āvuso ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ. Na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ, na vedanā attato samanupassati, na vedanāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, na vedanāsmiṃ vā attānaṃ.

Sutavā ca kho āvuso ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ. Na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ, na saññā attato samanupassati, na saññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saññaṃ, na saññāsmiṃ vā attānaṃ.

Sutavā ca kho āvuso ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ. Na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ, na saṃkhare attato samanupassati, na saṃkhārāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saṃkhārāṇaṃ, na saṃkhārāṇasmiṃ vā attānaṃ.

Sutavā ca kho āvuso ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ. Na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ, na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ.

[PTS Page 115] [\q 115/] so aniccaṃ rūpaṃ aniccaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti aniccaṃ vedanaṃ so aniccaṃ rūpaṃ aniccaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti aniccaṃ saṃññā so aniccaṃ rūpaṃ aniccaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti aniccaṃ saṃkhāre so aniccaṃ rūpaṃ aniccaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti aniccaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ pajānāti.

Dukkhaṃ rūpaṃ dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti dukkhaṃ vedanaṃ so dukkhaṃ rūpaṃ dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti dukkhaṃ saṃññā so dukkhaṃ rūpaṃ dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti dukkhaṃ saṃkhāre so dukkhaṃ rūpaṃ dukkhaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti dukkhaṃ viññāṇaṃ dukkhaṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ pajānāti.

Anattaṃ rūpaṃ anattā rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti anattaṃ vedanaṃ so anattā rūpaṃ anattā rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti anattā saṃññā so anattā rūpaṃ anattā rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti anattaṃ saṃkhāre so anattā rūpaṃ anattā rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti anattā viññāṇaṃ anattaṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ pajānāti.

Saṃkhataṃ rūpaṃ saṃkhataṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti saṃkhataṃ vedanaṃ so saṃkhataṃ rūpaṃ saṃkhataṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti saṃkhataṃ saññā so saṃkhataṃ rūpaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti saṃkhate saṃkhāre so anattā rūpaṃ saṃkhataṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti saṃkhataṃ viññāṇaṃ saṃkhataṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ pajānāti.

Vadhakaṃ rūpaṃ vadhakaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti vadhakaṃ vedanaṃ so vadhakaṃ rūpaṃ vadhakaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti vadhakaṃ saññā so vadhakaṃ rūpaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti vadhake saṃkhāre so vadhakaṃ rūpaṃ vadhakaṃ rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti vadhakaṃ viññāṇaṃ vadhakaṃ viññāṇanti yathābhūtaṃ pajānāti.

So rūpaṃ na upeti, na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā meti. Vedanaṃ na upeti na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā me’ti tassime pañcupādānakkhandhā anupetā anupādinnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattantīti.

So rūpaṃ na upeti, na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā meti. Saññaṃ na upeti na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā me’ti tassime pañcupādānakkhandhā anupetā anupādinnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattantīti.

So rūpaṃ na upeti, na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā meti. Saṃkhāre na upeti na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā me’ti tassime pañcupādānakkhandhā anupetā anupādinnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattantīti.

So rūpaṃ na upeti, na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā meti. Viññāṇaṃ na upeti na upādiyati, na adhiṭṭhāti attā me’ti tassime pañcupādānakkhandhā anupetā anupādinnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattantīti.

[BJT Page 200] [\x 200/]

Evametaṃ 1- āvuso sāriputta hoti. Yesaṃ āyasmantādisā2sabrahmacārino anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā. Idañca pana me āyasmato sāriputtassa dhammadesanaṃ sutvā anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttanti.

Idamavoca āyasmā sāriputto. Attamano āyasmā yamako āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandīti 3-

 

1. 2. 4. 4.

Anurādha suttaṃ

[PTS Page 116] [\q 116/] evaṃ me sutaṃ 4- ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kuṭāgārasālāyaṃ, tena kho pana samayena āyasmā anurādho bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṃ viharati. Atha kho sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāyasmā anurādho tenupasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā āyasmatā anurādhena saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vitisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṃ anurādhaṃ etadavocuṃ:

Yo so āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṃ tathāgato imesu catusu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti: hoti tathāgato parammaraṇā’ti vā na hoti tathāgato parammaraṇati vā hoti ca na ca hoti tathāgatato parammaraṇāti vā neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā’ti.

Evaṃ vutte āyasmā anurādho5- te aññatitthiye paribbājake etadavoca: "ye so āvuso tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṃ tathāgato aññatiramehi 6catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: "hoti tathāgato parammaraṇā’ti vā, ’na hoti tathāgato parammaraṇā’ti vā ’hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā’ti vā ’ne’va hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā"ti.

Evaṃ vutte te7- aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṃ anurādhaṃ etadavocuṃ: "so cāyaṃ bhikkhu navo bhavissati. Acirapabbajito, thero vā pana bālo avyatto"ti.

--------------------

1. Evañhetaṃ - syā. 2. Āyasmantānaṃ tādisā - machasaṃ, syā. 3. Ūnoyaṃ pāṭho -machasaṃ, syā. 4. Ūnoyaṃ pāṭho - machasaṃ, syā 5. Evaṃ vutte anurādho - [PTS] 6. Aññatra imehi - machasaṃ, syā 7. Evaṃ vutte - machasaṃ.

[BJT Page 202] [\x 202/]

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṃ anurādhaṃ navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu [PTS Page 117] [\q 117/] atha kho āyasmato anurādhassa acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi:

"Sace kho maṃ te aññatitthiyā paribbajakā uttariṃ pañhaṃ puccheyyuṃ. Kathaṃ khyākaramāno nu kho’haṃ1- tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ vuttavādi ceva bhagavāto assaṃ, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyaṃ, dhammassa cānudhammaṃ khyākareyyaṃ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo2gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā"ti.

Atha kho āyasmā anurādho yena bhagavā tenupasaṃkami upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā anurādho bhagavantaṃ etadavoca:

"Idāhaṃ bhante. Bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṃ viharāmi. Atha kho bhante sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāhaṃ tenupasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā mama saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vitisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṃ etadavocuṃ:

Yo so āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṃ tathāgato imesu catusu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti: "hoti tathāgato parammaraṇā’ti vā na hoti tathāgato parammaraṇati vā hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā’ti.

Evaṃ vuttā’haṃ bhante, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṃ: "yo so āvuso tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṃ tathāgato aññatiramehi catuhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: "hoti tathāgato parammaraṇā’ti vā, ’na hoti tathāgato parammaraṇā’ti vā ’hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā’ti vā "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā"ti.

Evaṃ vutte bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṃ etadavocuṃ: "so cā’yaṃ bhikkhu navo bhavissati. Acirapabbajito, thero vā pana bālo abyatto"ti.

Atha kho maṃ bhante, te aññatitthiyā paribbājakā navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. [PTS Page 118] [\q 118/] tassa mayhaṃ bhante, acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi:

--------------------

1. Nakhvāhaṃ - machasaṃ, syā. 2. Vādānupāto - sīmu.

[BJT Page 204] [\x 204/]

"Sace kho maṃ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṃ pañhaṃ puccheyyuṃ. Kathaṃ khyākaramāno nu kho’haṃ tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ vuttavādi ceva bhagavato assaṃ, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyaṃ, dhammassa cānudhammaṃ khyākareyyaṃ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā"ti.

"Taṃ kiṃ maññasi anurādha, "rūpa niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti aniccaṃ bhante.

"Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso’hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’ti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso’hamasmi eso me attāti" ? No hetaṃ bhante.

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’ti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso’hamasmi eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’ti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso’hamasmi eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti? Aniccaṃ bhante,

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso’hamasmi eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.

Tasmātiha anurādha, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama neso’hamasmi na me’so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Tasmātiha anurādha, yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Tasmātiha anurādha, yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Tasmātiha anurādha, ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṅkhāraṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Tasmātiha anurādha, yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evaṃ passaṃ ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.

Taṃ kiṃ maññasi anurādha, rūpasmiṃ tathāgato’ti samanupassasīti no hetaṃ bhante

Vedanaṃ tathāgato’ti samanupassasī’ti? No hetaṃ bhante.

Saññaṃ tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ bhante.

Saṃkhāre tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ bhante.

Viññāṇaṃ tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi anurādha, rūpasmiṃ tathāgatoti samanupassasīti. No hetaṃ bhante.

Aññatra rūpā tathāgato’ti samanupassasīti"ti? No hetaṃ bhante.

[BJT Page 206] [\x 206/]

Aññatra viññāṇā tathāgatoti samanupassasīti? No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi anurādha, rūpaṃ tathāgato’ti samanupassasīti? No hetaṃ bhante. Vedanā tathāgato’ti samanupassasīti no hetaṃ bhante. Saññā tathāgato’ti samanupassasīti no hetaṃ bhante. Saṃkhārā tathāgato’ti samanupassasīti no hetaṃ bhante. Viññāṇaṃ tathāgato’ti samanupassasīti no hetaṃ bhante.

Taṃ kimmaññasi anurādha, ayaṃ so arūpī avedano asaññī asaṃkhāro aviññāṇo tathāgato’ti samanupassasiti? No hetaṃ bhante.

Ettha ca te anurādha, diṭṭheva dhamme saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne1 kallannu te taṃ vyākaraṇaṃ "yo so āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto taṃ tathāgato aññatiramehi [PTS Page 119] [\q 119/] catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeyya2- "hoti tathāgato parammaraṇāti vā na hoti tathāgato parammaraṇāti vā hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā’ti vā neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā"ti? No hetaṃ bhante.

Sādhu sādhu anurādha, pubbe cāhaṃ anurādha, etarahi ca dukkhañce va paññāpemi dukkhassa ca nirodhanti.

 

1. 2. 4. 5.

Vakkali suttaṃ

87. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā vakkali kumhakāranivesane viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.

Atha kho āyasmā vakkali upaṭṭhāke āmantesi: etha tumhe āvuso, yena bhagavā tenupasaṃkamatha upasaṃkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha. Vakkali bhante bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatīti evañca vadetha ’sādhu kira bhante, bhagavā yena vakkali bhikkhu tenupasaṃkamatu anukampaṃ upādāya"ti.

Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: vakkali bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷha gilāno. So bhagavato pāde sirasā vandati "sādhu kira bhante, bhagavā yena vakkali bhikkhu tenupasaṃkamatu anukampaṃ upādāyā"ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

--------------------

1. Tathāgato anupalabbhiyamāno - machasaṃ, syā. 2. Paññāpeti - machasaṃ, syā.

[BJT Page 208] [\x 208/]

Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya yenāyasmā vakkali tenupasaṃkami. [PTS Page 120] [\q 120/] addasā kho āyasmā vakkali bhagavantaṃ duratova āgacchantaṃ disvāna mañcena samañcosi. 1-

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ vakkaliṃ etadavoca: "alaṃ vakkali mā tvaṃ mañcena samañvosi10. Santimāni āsanāni paññattāni, tatthāhaṃ nisīdissāmī, ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ vakkaliṃ etadavoca:

Kacci te vakkali, khamanīyaṃ? Kacci yāpanīyaṃ? Kacci te dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti. Paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti.

Na me bhante, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti.

Kacci te vakkali,na kiñci kukkuccaṃ na koci vippaṭisāroti? Taggha me bhante, anappakaṃ kukkuccaṃ anappako vippaṭisāroti.

Kacci pana taṃ vakkali, attā sīlato na upavadatīti? Na kho maṃ bhante, attā sīlato upavadatīti.

No ce kira vakkali, attā sīlato upavadati, atha kiñca2- te kukkuccaṃ ko ca vippaṭisāroti? Cirapaṭikāhaṃ bhante, bhagavantaṃ dassanāya upasaṃkamitukāmo. Natthi ca me kāyasmīṃ tāvatikā balamattā, yāvatāhaṃ 3- bhagavantaṃ dassanāya upasaṃkameyyanti.

Alaṃ vakkali. Kiṃ te iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho vakkali, dhammaṃ passati so maṃ passati, yo maṃ passati so dhammaṃ passati, dhammaṃ hi vakkali, passanto maṃ passati. Maṃ passanto dhammaṃ passati. Taṃ kiṃ maññasi vakkali, "rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? [PTS Page 121] [\q 121/] aniccaṃ bhante,

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante,

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama. So’hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante .

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso’hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama, eso’hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso’hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’ti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso’hamasmi eso me attāti? No hetaṃ bhante.

--------------------

1. Mañcake samadhosi - machasaṃ. 2. Kismiñca - sī 2. 3. Yāhaṃ - sīmu. Yāyāhaṃ - [PTS] 10 [BJT] = samañvosi [PTS] = samadhosi

[BJT Page 210] [\x 210/]

Tasmātiha vakkali, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama neso’hamasmi na me’so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. . Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṅkhāraṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evaṃ passaṃ ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ vakkaliṃ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā yena gijjhakuṭo pabbato tena pakkāmi.

Atha kho āyasmā vakkali acirapakkantassa bhagavato upaṭṭhāke āmantesi: "etha maṃ āvuso mañcakaṃ āropetvā yena isigilipassaṃ kāḷasīlā tenupasaṃkamatha. Kathaṃ hi nāma mādiso antaraghare kālaṃ kattabbaṃ maññeyyā"ti.

Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā āyasmantaṃ vakkaliṃ mañcakaṃ āropetvā yena isigilipassaṃ kāḷasilā tenupasaṃkamiṃsu.

Atha kho bhagavā tañca rattiṃ tañca divasāvasesaṃ gijjhakuṭe pabbate vihāsi.

Atha kho dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu, ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavantaṃ etadavoca: vakkali bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetī’ti. Aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca: "so hi nūna bhante, 1- suvimutto vimuccissatī’ti, idamavocuṃ. Tā devatāyo idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsu.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhu āmantesi: ’etha tumhe bhikkhave, yena vakkali bhikkhu tenupasaṃkamatha, upasaṃkamitvā vakkaliṃ bhikkhuṃ evaṃ vadetha: "suṇāvuso2- vakkali, bhagavato vacanaṃ [PTS Page 122] [\q 122/] dvinnañca devatānaṃ, imaṃ āvuso rattiṃ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakuṭaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho āvuso ekā devatā bhagavantaṃ etadavoca: "vakkali bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetī"ti. Aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca: "so hi nūna bhante2suvimutto vimuccissatī"ti, bhagavā ca taṃ āvuso vakkali, evamāha. "Mā bhāyi vakkali, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati apāpikā kālakiriyā"ti.

Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā vakkali tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā āyasmantaṃ vakkaliṃ etadavocuṃ: "suṇāvuso vakkali, 3- bhagavato vacanaṃ dvinnañca devatāna"nti.

--------------------

1. So bhante - sī, sīmu, syā. 2. So hi nuna so bhante - sīmu, sī, 2, syā. 3. Suṇāvuso tvaṃ - machasaṃ, syā.

[BJT Page 212] [\x 212/]

Atha tho āyasmā vakkali upaṭṭhāke āmantesi: "etha maṃ āvuso, mañcakā oropetha, kathaṃ hi nāma mādiso ucce āsane nisīditvā tassa bhagavato sāsanaṃ sotabbaṃ maññeyyā"ti.

Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā āyasmantaṃ vakkaliṃ mañcakā oropesuṃ.

Imaṃ āvuso rattiṃ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakuṭaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu, ekamantaṃ ṭhītā kho āvuso ekā devatā bhagavantaṃ etadavoca: "vakkali bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetī"ti. Aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca: ’so hi nūna bhante, suvimutto vimuccissatī"ti. Bhagavā va taṃ āvuso vakkalī, evamāha: "mā bhāsi vakkali, mā bhāyi vakkali, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālakiriyā"ti.

Tenahāvuso mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha. "Vakkali bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadeti1- "rūpaṃ aniccaṃ tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi "yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi, [PTS Page 123] [\q 123/] vedanā aniccā tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi. "Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi.Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi, saññā aniccā tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi. "Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi.Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ nanthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi, saṃkhārā aniccā tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi. "Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi. Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ nanthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi, viññāṇaṃ aniccaṃ tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi, yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, natthi me natthi chando vā rāgo vā pemaṃ vā"ti na vicikicchāmī"ti.

Evamāvusoti kho te bhikkhu āyasmato vakkalissa paṭissutvā pakkamiṃsu.

Atha kho āyasmā vakkali acirapakkantesu tesu bhikkhusu satthaṃ aharesi. 2-

Atha kho te bhikkhu yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: vakkali bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadeti: rūpaṃ aniccaṃ, tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi. Vedanā aniccā, tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi. Saññā aniccā, tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi. Saṃkhārā aniccā tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi. Viññāṇaṃ aniccaṃ, tāhaṃ bhante, na kaṃkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti na vicikicchāmi yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmī"ti.

--------------------

1. Vandatīti tvaṃ ca vadetha - machasaṃ. 2. Āhāresi - sīmu.

[BJT Page 214] [\x 214/]

Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi. Āyāma bhikkhave, yena isigilipassaṃ kāḷasilā tenupasaṃkamissāma, yattha vakkalinā kula puttena satthaṃ āharitanti. "Evaṃ bhante"ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.

Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhuhi saddhiṃ yena isigilipassaṃ kāḷasilā tenupasaṃkami, addasā kho bhagavā āyasmantaṃ vakkaliṃ duratova mañcake vivattakkhandhaṃ semānaṃ.

[PTS Page 124] [\q 124/] tena kho pana samayena dhumāyitattaṃ timirāyitattaṃ gacchateva purimaṃ disaṃ, gacchati pacchimaṃ disaṃ, gacchati uttaraṃ disaṃ, gacchati dakkhiṇaṃ disaṃ, gacchati uddhaṃ, gacchati adho, gacchati1anudisaṃ.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: "passatha no tumhe bhikkhave, etaṃ2- dhumāyitattaṃ timirāyitattaṃ gacchateva purimaṃ disaṃ, gacchati pacchimaṃ disaṃ, gacchati uttaraṃ disaṃ, gacchati dakkhiṇaṃ disaṃ, gacchati uddhaṃ, gacchati adho, gacchati anudisanti? Evaṃ bhante.

Eso kho bhikkhave, māro pāpimā vakkalissa kulaputtassa viññāṇaṃ samanvesati, kattha vakkalissa kulaputtassa viññāṇaṃ patiṭṭhitanti.

Appatiṭṭhatena ca bhikkhave, viññāṇena vakkali kulaputto parinibbutoti.

 

1. 2. 4. 6.

Assaji suttaṃ

88. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā assaji kassapakārāme viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.

Atha kho āyasmā assaji upaṭṭhāke āmantesi "etha tumhe āvuso yena bhagavā tenupasaṃkamatha, upasaṃkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha "assaji bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno so bhagavato pāde sirasā vandatī"ti, evañca vadetha: "sādhu kira bhante, bhagavā yena assaji bhikkhu tenupasaṃkamatu anukampaṃ upādāyāti. Evamāvusoti kho te bhikkhu āyasmato assajissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: assaji bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno so bhagavato pāde sirasā vandati, evaṃ ca3vadeti sādhu kira bhante, bhagavā yena assaji bhikkhu tenupasaṃkamatu anukampaṃ upādāyā’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

--------------------

1. Uddhaṃ disaṃ gacchati adho disaṃ - machasaṃ, syā 2. Evaṃ - syā 3. Evaṃ - syā

[BJT Page 216] [\x 216/]
[PTS Page 125] [\q 125/]

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā assaji tenupasaṃkami. Addasā kho āyasmā assaji bhagavantaṃ duratova āgacchannaṃ. Disvāna mañcena samañcosi. 1-

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca: alaṃ assaji, mā tvaṃ mañcena samañcosi, santimāni āsanāni paññattāni. Tatthāhaṃ nisīdissāmīti. Nisīdi bhagavā paññatena āsane, nissajja kho bhagavā āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca: "kacci te assaji khamanīyaṃ? Kacci yāpanīyaṃ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti? Paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamo’ti?

Na me bhante, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā, abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamoti.

Kacci te assaji na kiñci kukkuccaṃ na koci vippaṭisāroti?

Taggha me bhante, anappakaṃ kukkuccaṃ anappako vippaṭisāroti.

Kacci pana taṃ assaji, attā sīlato na upavadatīti?

Na kho maṃ bhante, attā sīlato upavadatīti.

No ce kira taṃ assaji attā sīlato upavadati,

Atha kiñca te kukkuccaṃ, ko ca vippaṭisāroti?

Pubbeva khvāhaṃ bhante, gelaññe2- passambhetvā kāyasaṃkhāre viharāmi. 3Sohaṃ5-. Ṃ taṃ samādhiṃ nappaṭilabhāmi. Tassa mayhaṃ bhante, taṃ samādhiṃ appaṭilabhato evaṃ hoti "no ca khvāhaṃ parihāyāmī4ti.

Ye te assaji, samaṇabrāhmaṇā samādhisārakā samādhi sāmaññā tesaṃ taṃ samādhiṃ appaṭilabhataṃ evaṃ hoti "no cassu mayaṃ parihāyāmā"ti.

Taṃ kiṃ maññasi assaji, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante "yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā"ti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso’hamasmi, eso me attā"ti? No hetaṃ bhante,

Vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti?

Aniccaṃ bhante.Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso’hamasmi eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.

Saññā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti?

Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso’hamasmi eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.

Saṃkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti?

Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ taṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso’hamasmi eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.

[PTS Page 126] [\q 126/] viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā"ti?

Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ "etaṃ mama eso’hamasmi eso me attā"ti? No hetaṃ bhante.

Tasmātiha assaji, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama neso’hamasmi na me’so attā"ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṅkhāraṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ: ’netaṃ mama neso’hamasmi na me so attā"ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evaṃ passaṃ ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

--------------------

1. Mañcake samadhosi - machasaṃ. 2. Gelaññaṃ - sīmu. 3. Vippaṭisārī viharāmi - sīmu. 4. Sotaṃ - [PTS]

[BJT Page 218] [\x 218/]

So sukhaṃ ce vedanaṃ vediyati sā aniccāti pajānāti. Anajjhositāni pajānāti anabhinanditāni pajānāti, dukkhaṃ ce vedanaṃ vediyati sā aniccāti pajānāti anajjhositāni pajānāti anabhinanditāni pajānāti. Adukkhamasukhaṃ ce vedanaṃ vediyati sā aniccāti pajānāti anajjhositāni pajānāti, anabhinanditāni pajānāti.

So sukhaṃ ce vedanaṃ vediyati visaññunto naṃ vediyati. Dukkhañce vedanaṃ vediyati visaññutto naṃ vediyati, adukkhama sukhañce vedanaṃ vediyati visaññutto naṃ vediyati, so kāya sukhañce vedanaṃ vediyati visaññutto naṃ vediyati, so kāya pariyantikañce vedanaṃ vediyamāno kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, jivitapariyantikañce vedanaṃ vediyamāno jivitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmiti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītibhavissantīti pajānāti.

Seyyathāpi assaji, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya. Tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya, evameva kho assaji bhikkhū kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti, jivitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno jivitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmī’ti pajānāti, kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītibhavissantīti pajānātīti.

 

1. 2. 4. 7.

Khemaka suttaṃ

89. Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū kosambiyaṃ viharanti ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā khemako badarikārāme viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno.

[PTS Page 127] [\q 127/] atha kho therā bhikkhū sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhitā āyasmantaṃ dāsakaṃ āmantesuṃ: "ehi tvaṃ āvuso dāsaka, yena khemako bhikkhu tenupasaṃkama, upasaṃkamitvā khemakaṃ bhikkhuṃ evaṃ vadehi: therā taṃ āvuso khemaka, evamāhaṃsu: "kacci te āvuso khamanīyaṃ? Kacci yāpanīyaṃ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti? Paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti?

"Evamāvusoti kho āyasmā dāsako therānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yenāyasmā khemako tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ khemakaṃ etadacoca: "therā taṃ āvuso khemaka, evamāhaṃsu: kacci te āvuso khamanīyaṃ? Kacci yāpanīyaṃ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti? Paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti?

[BJT Page 220] [\x 220/]

Na me āvuso khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamaniti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti.

Atha kho āyasmā dāsako yena therā bhikkhu tenupasaṃkami upasaṃkamitvā there bhikkhū etadavoca: khemako āvuso, bhikkhū evamāha: "na me āvuso khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti.

Ehi tvaṃ āvuso dāsaka, yena khemako bhikkhu tenupasaṃkama. Upasaṃkamitvā khemakaṃ bhikkhuṃ evaṃ vadehi "therā taṃ āvuso khemaka, evamāhaṃsu: "pañcime āvuso upādānakkhandhā vuttā bhagavatā seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho imesu āyasmā khemako pañcasupādānakkhandhesu kiñci attānaṃ1- vā attaniyaṃ vā samanupassatīti?

Evamāvusoti kho āyasmā dāsako therānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yenāyasmā khemako tenupasaṃkami upasaṃkamitvā āyasmantaṃ khemakaṃ etadavoca: "therā taṃ āvuso khemaka, evamāhaṃsu: "pañcime āvuso upādānakkhandhā vuttā bhagavatā seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho imesu āyasmā khemako pañcasupādānakkhandhesu kiñci attānaṃ1- vā attaniyaṃ vā samanupassatīti?

[PTS Page 128] [\q 128/] pañcime āvuso upādānakkhandhā vuttā bhagavatā seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho imesu khohaṃ āvuso pañcasupādānakkhandhesu na kiñci attānaṃ vā attanīyaṃ vā samanupassāmīti.

Atha kho āyasmā dāsako yena therā bhikkhū tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā there bhikkhū etadavoca: khemako āvuso bhikkhu evamāha: "pañcime āvuso upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho imesu khohaṃ āvuso pañcasupādānakkhandhesu na kiñci attānaṃ vā attanīyaṃ vā samanupassāmīti.

Ehi tvaṃ āvuso dāsaka, yena khemako bhikkhu tenupasaṃkama, upasaṃkamitvā khemakaṃ bhikkhuṃ evaṃ vadehi: therā taṃ āvuso khemaka, evamāhaṃsu: " pañcime āvuso upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho no ce kirāyasmā khemako imesu pañcasupādānakkhandhesu kiñci attānaṃ vā attanīyaṃ vā samanupassati, tena’hāyasmā khemako arahaṃ khīṇāsavoti.

--------------------

1. Attaṃ - machasaṃ 2. Khvāhaṃ - machasaṃ, syā.

[BJT Page 222] [\x 222/]

Evamāvusoti kho āyasmā dāsako therānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yenāyasmā khemako tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā āyasmantaṃ khemakaṃ etadavoca: therā taṃ āvuso khemaka, evamāhaṃsu: pañcime āvuso upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho no ce kirāyasmā khemako imesu pañcasupādānakkhandhesu kiñci attānaṃ vā attanīyaṃ vā samanupassati. Tena’hāyasmā khemako arahaṃ khīṇāsavoti.

Pañcime āvuso upādānakkhandhā vuttā bhagavatā seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho imesu khohaṃ āvuso pañcasupādānakkhandhesu na kiñci attānaṃ vā attanīyaṃ vā samanupassāmi. Nacamhi1- arahaṃ khīṇāsavo, api ca me āvuso, pañcasupādānakkhandhesu ’asmī’ti adhigataṃ. "Ayamahamasmī"ti ca na samanupassāmīti.

[PTS Page 129] [\q 129/] atha kho āyasmā dāsako yena therā bhikkhū tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā there bhikkhū etadavoca: "khemako āvuso: bhikkhu evamāhaṃ "pañcime āvuso upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṃkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho imesu kho’haṃ āvuso pañcasupādānakkhandhesu na kiñci attānaṃ vā attanīyaṃ vā samanupassāmi. Na camhi arahaṃ khīṇāsavo, api ca me āvuso pañcasupādānakkhandhesu asamī’ti ’adhigataṃ, ayamahamasmīti ca na samanupassāmī"ti.

Ehi tvaṃ āvuso dāsaka, yena khemako bhikkhu tenupasaṃkama, upasaṃkamitvā khemakaṃ bhikkhuṃ evaṃ vadehi: therā taṃ āvuso khemaka, evamāhaṃsu: " yametaṃ āvuso khemaka, ’asmī’ti vadesi, kimetaṃ ’asmīti’ vadesi? Rūpaṃ ’asmī’ti vadesi? Aññatra rūpā ’asmī’ti vadesi? Vedanaṃ ’asmīti’ vadesi aññatra vedanāya ’asmī’ti vadesi? Saññaṃ ’asmīti’vadesi aññatra saññāya ’asmī’ti vadesi? Saṃkhāre ’asmīti’ vadesi aññatra saṃkhārehi ’asmī’ti vadesi? Viññāṇaṃ ’asmīti’ vadesi? Aññatra viññāṇā ’asmī’ti vadesi? Yametaṃ āvuso khemaka, ’asmī’ti vadesi kimetaṃ ’asmī’ti vadesī’ti?

Evamāvusoti kho āyasmā dāsako, therānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yenāyasmā khemako tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ khemakaṃ etadavoca: therā taṃ āvuso khemaka, evamāhaṃsu: " yametaṃ āvuso khemaka, ’asmī’ti vadesi, kimetaṃ ’asmīti’ vadesi? Rūpaṃ ’asmi’ti vadesi? Aññatra rūpā ’asmī’ti vadesi? Vedanaṃ ’asmīti’ vadesi aññatra vedanāya ’asmī’ti vadesi? Saññaṃ ’asmīti’vadesi aññatra saññāya ’asmi’ti vadesi? Saṃkhāre ’asmīti’ vadesi aññatra saṃkhārehi ’asmī’ti vadesi? Viññāṇaṃ ’asmīti’ vadesi? Aññatra viññāṇā ’asmī’ti vadesi? Yametaṃ āvuso khemaka, ’asmī’ti vadesi kimetaṃ ’asmī’ti vadesī’ti?

Alaṃ āvuso dāsaka, kiṃ imāya sandhāvanikāya, āharāvuso daṇḍaṃ ahameva yena therā bhikkhū tenupasaṃkamissāmīti.

--------------------

1. Na ca - machasaṃ.

[BJT Page 224] [\x 224/]

Atha kho āyasmā khemako, daṇḍamolubbha yena therā bhikkhū tenupasaṃkami, upasaṃkamitvā therehi bhikkhūhi saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ visāretvā ekamantaṃ nisīdi. [PTS Page 130] [\q 130/] ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ khemakaṃ therā bhikkhū etadavocuṃ: " yametaṃ āvuso khemaka, ’asmī’ti vadesi, kimetaṃ ’asmīti’ vadesi? Rūpaṃ ’asmi’ti vadesi? Aññatra rūpā ’asmī’ti vadesi? Vedanāya ’asmīti’ vadesi aññatra vedanaṃ ’asmi’ti vadesi? Saññāya ’ asmīti’vadesi aññatra saññaṃ ’asmi’ti vadesi? Saṃkhāre ’asmīti’ vadesi aññatra saṃkhārehi ’ asmi’ti vadesi? Viññāṇaṃ ’asmīti’ vadesi? Aññatra viññāṇaṃ ’asmi’ti vadesi? Yametaṃ āvuso khemaka, ’asmi’ti vadesi kimetaṃ ’asmi’ti vadesī’ti?

Na kho’haṃ āvuso rūpaṃ ’asmi’ti vadāmi aññatra rūpaṃ ’asmi’ti vadāmi. Na vedanaṃ ’asmi’ti vadāmi napi aññatra vedanāya ’asmi’ti vadāmi. Na saññaṃ ’asmi’ti vadāmi napi aññatra saññāya ’asmi’ti vadāmi. Na saṃkhāre ’asmi’ti vadāmi napi aññatra saṃkhārehi ’asmi’ti vadāmi. Na viññāṇaṃ ’asmi’ti vadāmi napi aññatra viññāṇā ’asmi’ti vadāmi. Api ca me āvuso pañcasupādānakkhandhesu ’asamī’ti adhigataṃ "ayamahamasmi"ti na ca samanupassāmi.

Seyyathāpi āvuso, uppalassa vā padumassa vā puṇḍarīkassa vā gandho yo nu kho evaṃ vadeyya: "pattassa gandhoti vā vaṇṇassa gandhoti vā kiñjakkhassa gandhoti vā sammā nu kho so vadamāno vadeyyā’ti?

No hetaṃ āvuso,

Yathā kathampanāvuso, sammā khyākaramāno khyākareyyāti?

Pupphassa gandhoti kho āvuso, sammā khyākaramāno khyākareyyāti.

Evameva khohaṃ āvuso, na rūpaṃ ’asmī’ti vadāmi napi aññatra rūpaṃ ’asmī’ti vadāmi. Na vedanaṃ ’asmī’ti vadāmi napi aññatra vedanāya ’asmi’ti vadāmi. Na saññaṃ ’asmī’ti vadāmi napi aññatra saññā ’asmī’ti vadāmi. Na saṃkhāre ’asmī’ti vadāmi napi aññatra saṃkhārehi ’asmī’ti vadāmi. Na viññāṇaṃ ’asmī’ti vadāmi napi aññatra viññāṇā’asmi’ti vadāmi. Api ca me āvuso pañcasupādānakkhandhesu ’asmi’ti adhigataṃ "ayamahamasmī"ti na ca samanupassāmi.

Kiñcāpi āvuso, ariyasāvakassa pañcorambhāgiyāni saññojanāni pahīnāni bhavanti atha khvassa hotiyeva pañcasupādānakkhandhesu aṇusahagato ’asmi’ti māno ’asmi’ti chando ’asmi’ti anusayo asamūhato, so aparena samayena pañcasupādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati "iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo, iti [PTS Page 131] [\q 131/] rūpassa atthagamo, iti vedanā iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo, iti saññā, iti saññāya samudayo,iti sa ññāya atthagamo, iti saṃkhārā iti saṃkhāre samudayo, iti saṃkhāre atthagamo, iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthagamoti, tassa imesu pañcasupādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato yopissa hoti pañcasupādānakkhandhesu aṇusahagato ’asmi’ti māno ’asmī’ti chando ’asmi’ti anusayo asamūhato, so’pi samugghātaṃ gacchati.

[BJT Page 226] [\x 226/]

Seyyathāpi āvuso, vatthaṃ saṃkiliṭṭhaṃ malaggahitaṃ. Tamenaṃ sāmikā rajakassa anuppadajjuṃ, tamenaṃ rajako ūse vā khāre vā gomaye vā sammadditvā acche udake vikkhāleti kiñcā’pi taṃ hoti vatthaṃ parisuddhaṃ pariyodātaṃ. Atha khvassa hoteva1 aṇusahagato ūsagandho vā khāragandho vā gomayagandho vā asamūhato, tamenaṃ rajako sāmikānaṃ deti. Tamenaṃ sāmikā gandhaparibhāvite karaṇḍake nikkhipanti. Yo’pissa hoti aṇusahagato ūsagandho vā khāragandho vā gomayagandho vā asamuhato. So’pi samugghātaṃ gacchati.

Evameva kho āvuso, kiñcāpi ariyasāvakassa pañcorambhāgiyāni saññojanāti pahīnāni bhavanti atha khvassa hotiyeva pañcasupādānakkhandhesu aṇusahagato ’asmī’ti māno ’asmī’ti chando ’asmī’ti anusayo asamūhato, so aparena samayena pañcasupādānakkhandhesu udayabbayānupassi viharati "iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo, iti vedanā iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo,iti saññā, iti saññassa samudayo, iti saññassa atthagamo, iti saṃkhārā iti saṃkhāre samudayo, iti saṃkhāre atthagamo, iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthagamoti, tassa imesu pañcasupādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato yo’pissa hoti pañcasupādānakkhandhesu aṇusahagato ’asmi’ti māno ’asmī’ti chando ’asmi’ti anusayo asamūhato, so’pi samugghātaṃ gacchati.

Evaṃ vutte therā bhikkhū āyasmantaṃ khemakaṃ etadavocuṃ: "na kho mayaṃ āyasmantaṃ khemakaṃ [PTS Page 132] [\q 132/] vihesāpekhā āpucchimhā2- api cāyasmā khemako pahoti tassa bhagavato sāsanaṃ vitthārena ācikkhituṃ desetuṃ paññapetuṃ3- paṭṭhapetuṃ vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātuṃ, tayidaṃ āyasmatā khemakena tassa bhagavato sāsanaṃ vitthārena ācikkhitaṃ desitaṃ paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ vivaritaṃ vibhajitaṃ uttānīkatanti.

Idamavoca āyasmā khemako, attamanā therā bhikkhū āyasmato khemakassa bhāsitaṃ abhinanduṃ.

Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne saṭṭhimattānaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu āyasmato ca khemakassāti.

 

1. 2. 4. 8.

Channa suttaṃ

90. Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū bārāṇasiyaṃ viharanti. Isipatane migadāye. Atha kho āyasmā channo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito avāpūraṇaṃ4- ādāya vihārena vihāraṃ

--------------------

1. Hoti yo - sīmu. 2. Pucchimha - machasaṃ. 3. Paññāpetuṃ machasaṃ. 4. Apāpūraṇaṃ - sīmu, syā.

[BJT Page 228] [\x 228/]

Upasaṃkamitvā there bhikkhū etadavoca: "ovadantu maṃ āyasmanto. 1- Therā anusāsantu maṃ āyasmanto therā. Karontu me āyasmanto therā dhammiṃ kathaṃ yathāhaṃ dhammaṃ passeyyanti.

Evaṃ vutte āyasmantaṃ channaṃ therā bhikkhū etadavocuṃ: "rūpaṃ kho āvuso channa, aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṃkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ, rūpaṃ anantā, vedanā anattā, saññā anattā, saṃkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā, sabbe saṃkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā"ti.

Atha kho āyasmato channassa etadahosi: mayhampi kho etaṃ evaṃ hoti: "rūpaṃ aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṃkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ, rūpaṃ anantā, [PTS Page 133] [\q 133/] vedanā anattā, saññā anattā, saṃkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā, sabbe saṃkhārā aniccā, sabbe dhammā anattāti. Atha ca pana me sabbasaṃkhāra samathe sabbūpadhipaṭinissagge taṇhakkhaye virāge nirodhe nibbāne cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati2paritassanā upādānaṃ uppajjati, paccudāvattati mānasaṃ, atha kho carahi me attāti, na kho panevaṃ3- dhammaṃ passato hoti "ko nu kho me tathā dhammaṃ deseyya yathāhaṃ dhammaṃ passeyya"nti.

Atha kho āyasmato channassa etadahosi. "Ayaṃ kho āyamā ānando kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūṇaṃ sabrahmacārīnaṃ pahoti ca me āyasmā ānando tathā dhammaṃ desetaṃ yathāhaṃ dhammaṃ passeyyaṃ, atthi ca me āyasmante ānande tāvatikā vissaṭṭhi,ya nnūnāhaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyya"nti.

Atha kho āyasmā channo senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena kosambi ghositārāmo, yenāyasmā ānando tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ visāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamanataṃ nisinno kho āyasmā channo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: "ekamidāhaṃ āvuso ānanda, samayaṃ bārāṇasiyaṃ viharāmi isipatane migadāye, atha kho ahaṃ āvuso sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito avāpūraṇaṃ ādāya vihārena vihāraṃ upasaṃkamiṃ. Upasaṃkamitvā there bhikkhū etadavocuṃ: "ovadantu maṃ āyasmanto therā anusāsantu maṃ āyasmanto therā, karontu me āyasmanto therā dhammiṃ kathaṃ yathāhaṃ dhammaṃ passeyya"nti.

Evaṃ vutte maṃ āvuso, therā bhikkhū etadavocuṃ: rūpaṃ kho āvuso channa, aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṃkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ, rūpaṃ anantā, vedanā anattā, saññā anattā, saṃkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā, sabbe saṃkhārā aniccā, sabbe dhammā anattāti.

--------------------

1. Āyasmantā - sīmu, sī 2. 2. Na vimuccati - sīmu. 3. Nakhopanetaṃ - sīmu.

[BJT Page 230] [\x 230/]

Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: "mayhampi kho [PTS Page 134] [\q 134/] etaṃ evaṃ hoti: rūpaṃ aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṃkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ, rūpaṃ anantā, vedanā anattā, saññā anattā, saṃkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā, sabbe saṃkhārā aniccā, sabbe dhammā anattāti.

Atha ca pana me sabbasaṃkhārasamathe sabbūpadhipaṭinissagge taṇhakkhaye virāge nirodhe nibbāne cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. Paritassanā upādānaṃ uppajjati. Paccudāvattati mānasaṃ. Atha kho carahi me attāti. Na kho panetaṃ dhammaṃ passato hoti, ko nu kho me tathā dhammaṃ deyeyya yathāhaṃ dhammaṃ passeyya’nti.

Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: "ayaṃ kho āyasmā ānando kosambiyaṃ viharati ghositārāme satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārinaṃ. Pahoti ca me āyasmā ānando tathā dhammaṃ desetuṃ, yathāhaṃ dhammaṃ passeyyaṃ. Atthi ca me āyasmante ānande tāvatikā vissaṭṭhi, yannūnāhaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṃkameyya’nti. Ovadatu maṃ āyasmā ānando, anusāsatu maṃ āyasmā ānando, karotu me āyasmā ānando dhammiṃ kathaṃ, yathāhaṃ dhammaṃ passeyyanti.

Ettakenapi mayaṃ āyasmato channassa attamanā abhiraddhā, taṃ1āyasmā channo āvīakāsi. Khilaṃ pabhindi, 2- odahāvuso channa sotaṃ. Bhabbo’si dhammaṃ viññātunti. Atha kho āyasmato channassa tāvatakeneva3- uḷāraṃ pītipāmojjaṃ uppajji bhabbo kirasmi dhammaṃ viññātu"nti.

Sammukhā me taṃ āvuso channa, bhagavato sutaṃ sammukhā ca paṭiggahitaṃ kaccānagottaṃ bhikkhuṃ ovadantassa "dvayanissito khoyaṃ kaccāna, loko [PTS Page 135] [\q 135/] yebhuyyena atthitañce va natthitañca, lokasamudayaṃ kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke natthitā sā na hoti. Lokanirodhaṃ kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke atthitā sā na hoti. Upayūpādānābhinivesavinibandho kho’yaṃ kaccāna, loko yebhuyyena, tañcāyaṃ upayūpādānaṃ cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayaṃ na upeti. Na upādiyati na adhiṭṭhāti ’attā me’ti dukkhameva uppajjamānaṃ uppajjati. Dukkhaṃ nirujjhamānaṃ nirujjhatī"ti. Na kaṅkhati na vicikicchati. Aparapaccayā ñāṇamevassa ettha hoti. Ettavatā kho kaccāna sammādiṭṭhi hoti.

-------------------------

1. Attamanā apināma taṃ - machasaṃ, 2. Khīlaṃ chandi - machasaṃ. 3. Tāvadeva - sīmu.

[BJT Page 232] [\x 232/]

"Sabbamatthi"ti kho kaccāna, ayameko anto, "sabbaṃ natthi"ti kho ayaṃ dutiyo anto, ete te kaccāna, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti: "avijjāpaccayā saṃkhārā, saṃkhārāpaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ nāmarūpa paccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upadānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṃkhāranirodho saṃkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatanirodhā phassanirodho phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho taṇhānirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī"ti.

Evametaṃ 1- āvuso ānanda hohi, yesaṃ āyasmantānaṃ tādisā sabrahmacārayo anukampakā attakāmā ovādakā anusāsakā. Idañca pana me āyasmato ānandassa dhammadesanaṃ sutvā dhammo abhisametoti.

 

1. 2. 4. 9.

Paṭhama rāhula suttaṃ

91. Sāvatthiyaṃ –––

Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ [PTS Page 136] [\q 136/] etadavoca

Kathaṃnu kho bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu abhiṃkāramamiṃkāramānānusayā2- na hontīti?

Yaṃ kiñci rāhula, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā

--------------------

1. Ecañca te - sīmu. 2. "Ahaṃkāramamaṃkāramānānusayā - machasaṃ, syā, [PTS]

[BJT Page 234] [\x 234/]

Atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ "netaṃ mama nesohamasmi na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama nesohamasmi na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṅkhāraṃ "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ "netaṃ mama nesohamasmi na moso attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.

Evaṃ kho rāhula, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṃkāramamiṃkāramānānusayā na hontī"ti.

 

1. 2. 4. 10.

Dutiya rāhula suttaṃ

92. Sāvatthiyaṃ –––

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ etadavoca:

Kathaṃnu kho bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṃkāramamiṃkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti vidhāsamatikkantaṃ santaṃ suvimuttanti?

Yaṃ kiñci rāhula, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ "netaṃ mama nesohamasmi na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādavimutto hoti.

Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ vedanaṃ "netaṃ mama nesohamasmi na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti.

Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saññaṃ "netaṃ mama nesohamasmi na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti.

Ye keci saṃkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ saṅkhāraṃ "netaṃ mama nesohamasmi na me so attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti.

Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ "netaṃ mama nesohamasmi na meso attā"ti evametaṃ [PTS Page 137] [\q 137/] yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti.

Evaṃ kho rāhula, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṃkāramamiṃkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti vidhāsamatikkantaṃ santaṃ suvimuttanti.

Theravaggo catuttho.

Tatruddānaṃ:
Ānando tisso yamako anurādho ca vakkali assaji
khemako channo rāhulā apare duveti.